Laiks pirms Lieldienām

• Lieldienu svinības sākas jau ar Pūpolsvētdienu (šogad – 2. aprīlis), ko Rietumu pasaulē dēvē par Palmu svētdienu. Šajā dienā, nedēļu pirms Lieldienām, tiek svinēta Kristus Jēzus ienākšana Jeruzalemē. Jaunajā Derībā aprakstīts, ka skatītāji Kristus ceļu noklāja ar apģērbu un palmām. Tāpēc ir radies šis nosaukums “Palmu svētdiena”, bet mūsu platuma grādos par pavasarīgāko uzskatīja tieši pūpolus. Pūpolsvētdiena jeb Palmu svētdiena ir pavisam musinoši svētki Kunga Kristus ciešanu laikā. Notiek skaļas gaviles, kuru gals ir pūļa saucienā: “Sit viņu krustā.” Tā ir ticība, kurai pietiek ar šīs dienas prieku un sajūsmu, kas plāna un nedroša kā Pūpolsvētdienas ledus, ticība, kas negrib dzirdēt par ciešanām un krusta nāvi. Pūpolsvētdienā cilvēce ar skaļiem gaviļu saucieniem atvadās no savas bērnības. Pūpolsvētdiena atgādina: ne zeltītās drēbēs, ne sudrabotās cepurēs, ne skaļos “aleluja” slēpjas Jēzus uzdevums šai pasaulē. Pavisam klusi un nemanāmi mūsu pūpoli iekrīt karstos grēknožēlas pelnos. Bet Jēzus uz pelēka ēzeļa jāj tālāk. Priekšā ir klusā nedēļa.
• No Pūpolsvētdienas sākas Klusā nedēļa, kas ir kristiešu svarīgākais laiks visa gada periodā. Šajā laikā sēro un domā par Kristus ciešanām cilvēces labā. Klusā nedēļa sevī ietver daudzus notikumus Jēzus dzīvē – Svētā Vakarēdiena iedibināšana Zaļajā ceturtdienā, Kristus krusta nāve Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās.
• Evaņģēliji stāsta par Zaļās ceturtdienas notikumiem jeb Kristus Jēzus Pēdējām vakariņām kopā ar mācekļiem un Svētā Vakarēdiena iedibināšanu. Tam seko Jūdas nodevīgais skūpsts par trīsdesmit dālderiem un Jēzus sagūstīšana. Zaļās ceturtdienas liturģiskā krāsa ir balta. Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu vai ar tautas ticējumu, ka šajā dienā nevar nest mājās neko, kas ir plūkts dabā. Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu “Gründonnerstag”, kas arī nozīmē – zaļā ceturtdiena;
• Lielajā piektdienā Jēzus nonāca romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kur viņu izsmēja un notiesāja. Tam sekoja Kristus krusta ceļš un viņa krustā sišana. Lielo piektdienu jau pirmie kristieši uzskatīja par grēku un sēru dienu. Baznīcās šajā dienā izskan vēsts par to, kā Dieva Dēls tika sists krustā un mira par pasaules grēkiem. Šajā dienā parasti nesvin Svēto Vakarēdienu. Nereti baznīcās šajā dienā nopūš sveces, kas simbolizējušas dzīvo Kristu. Tās no jauna aizdedzina Lieldienu naktī no Lieldienu uguns. Baznīcā šajā dienā altāris ir tukšs. Liturģiskā krāsa Lielajā piektdienā ir melna – tā simbolizē nāvi, tumsu un iznīcību.

Klusā nedēļa noslēdzas ar Kluso sestdienu, kas liecina par nāves un kapa klusumu.

Klusajā ciešanu laikā

Ir klusais laiks, līdz Jēzu krustā sitīs,

Pirms tam vēl nodos,

Vaiņagu no ērkšķiem galvā liks…

Ak, Pestītāj, jel piedod mūsu grēkus

Un dod vēl spārnus celties virspusē,

Lai līdz ar Tevi Lielo dienu svinētu

Un saulei pretī skatus raidītu.

Ak, Pestītāj, jel piedod mūsu grēkus

Un ļauj mums klusi, klusi lūgt –

Dod, Tēvs, mums pašiem

Piedošanas garu

Un līdzi Mīlestību, kura otru ceļ.