Vēsturi stāsta improvizācijas teātra valodā

Šodien 16. marts – leģionāru piemiņas diena. No rīta Alūksnes novada politiski represēto kluba “Sarma” pārstāvji nolika ziedus pie Mātes tēla un iededza svecītes, un Alūksnes novada muzejā notika atceres pasākums “Kad atmiņas iznirst no mijkrēšļa”.
Muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Jolanta Baldiņa pasākuma ieskaņā atgādināja, ka marts mūsu valstij ir tikpat nozīmīgs mēnesis kā novembris, kad latviešu tauta izrādījusi savu vēlmi pēc brīvības un tās vārdā arī rīkojusies. 2. marts ir Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena, kas saistīta ar Stompaku kauju, 16. marts – Leģionāru piemiņas diena, 17. marts – Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena, 25. marts – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. Pieminot nacionālos partizānus un latviešu puišus, kuri devās leģionā, vēstures lappusēs ielūkojās politiski represēto kluba “Sarma” vadītāja Dzidra Mazika.

Šonedēļ muzeja, politiski represēto kluba “Sarma”, Zemessardzes pārstāvji piedalījās Valsts prezidenta Egila Levita iniciētā konferencē “No pretošanās līdz brīvībai. Kā stāstīt Latvijas valstiskuma vēsturi”. Kā sacīja J. Baldiņa, viena no atziņām, kas tajā gūta – muzejiem jāvāc un jāpēta akadēmiskā vēsture, bet, strādājot ar sabiedrību, jāatrod veidi, kā runāt gan ar jauno paaudzi, gan vecāko paaudzi, gan katru muzeja apmeklētāju.

Atceres pasākumā “Kad atmiņas iznirst no mijkrēšļa” muzejs piedāvāja šādu iespēju, sadarbībā ar Alūksnes Bērnu un jauniešu centru paraugoties uz vēsturi no cita skatu punkta. Videofilmas “Salauztie mūži atmiņās sāp” fragmenti mijās ar leģionāru un nacionālo partizānu atmiņām no muzeja krājuma un pētnieciskajiem materiāliem, ko atainoja Alūksnes Bērnu un jauniešu centra Improvizācijas teātra dalībnieki un tā vadītājs Nikolajs Rakovs. Ar akordeona spēli noskaņu radīja Bejas pamatskolas skolēns Jānis Krēvics.

+ 25