Vecuma vai invaliditātes dēļ nevarīgam cilvēkam tuvinieki vai viņš pats var lūgt sociālā dienesta palīdzību, nodrošinot aprūpi mājās. Tas ir likumā paredzēts pašvaldības sociālais pakalpojums, par ko maksātspējīgajam cilvēkam jānorēķinās pašam vai viņa apgādniekiem. Trūcīgajiem izdevumus par šo pakalpojumu apmaksā no pašvaldības budžeta. Daudzi cilvēki vēl joprojām neuzticas svešiniekiem, arī palīdzības sniegšanai nevēlas ielaist savā mājā. Tomēr tad, kad ir izjutuši aprūpētāja darba augļus, nevar vien sagaidīt nākamo tikšanās reizi.

Bez aprūpētājas vairs nevar

Apeniete Biruta Tetere savā privātmājā Apē vada nu jau 99. dzīves gadu. Ikdienā viņa iekurina krāsnis, pagatavo sev maltīti, vasarā paravē kādu piemājas puķu, gurķu, burkānu un sīpolloku dobi, bet atpūtas brīžos palasa “Alūksnes un Malienas Ziņas”, parunājas pa tālruni, paskatās televīzijas raidījumus. Vīrs jau labu laiku aizsaulē, bet bērnu abiem nebija. Sirmā kundze nu palikusi pavisam viena, tādēļ priecājas, ka pie viņas trīs reizes nedēļā, veicot savus darba pienākumus, iegriežas sociālā aprūpētāja Iveta Piģule. “Ivetiņa man palīdz mājas darbos, jo kājas pašai vairs neklausa, uzkopj istabas, ienes malciņu, lai varu iekurināt krāsnis, sagādā pārtiku un man nepieciešamos medikamentus. Un galvenais – sirsnīgi ar mani aprunājas, pastāsta par Apē notiekošo,” stāsta sirmā kundze. Aprūpētāja ar velosipēdu arī aizved uz sociālo māju izmazgāt aprūpējamās veļu, attīra no sniega taciņu pagalmā un reizēm atved arī siltas pusdienas. “Man ir labi kaimiņi, kuri rūpējas par mani, nepieciešamības gadījumā piedāvājot transportu nokļūšanai pie dakteriem, arī kādreiz pacienā ar siltu ēdienu, bet bez Ivetas dzīvot savā mājā es vairs nevarētu. Viņas pakalpojumus izmantoju jau 12 gadus, esmu ļoti apmierināta. Lieki traucēt gan izvairos, jo saprotu, ka darba pietiek arī ar citiem aprūpējamiem,” stāsta B. Tetere, kura, līdz aiziešanai pelnītā atpūtā, strādājusi maizes ceptuvē Apē.

Aprūpē ir septiņi cilvēki

Iveta Piģule sociālā darbinieka pienākumus klientu aprūpei mājās Apē un Apes pagastā veic jau 12 gadus. Viņas aprūpē ir septiņi cilvēki, bet vienu no pastāvīgajām klientēm slimības laikā pašlaik aprūpē viņas meita. “Vecie cilvēki kopumā ir diezgan spītīgi, un, lai gan no malas labi redzams, ka palīdzība ir nepieciešama, bieži vien nevēlas saņemt sociālā darbinieka pakalpojumus, jo jūtas vēl gana stipri un domā, ka ar sadzīvi veiksmīgi tiek galā paši. Diemžēl, kad jau notiek nelaime, nereti par iemeslu sabiedrībā tiek uzsvērts tieši sociālā darbinieka klātbūtnes trūkums,” laikrakstam saka I. Piģule.

Aprūpētājas klienti pārsvarā dzīvo pilsētā, tikai pie viena jādodas 2,5 kilometru attālumā aiz pilsētas robežām. Lai būtu mobilāka, viņa sēžas uz pašvaldībā iegādātā velosipēda un trīs reizes nedēļā apmeklē savus “vecīšus”. Pienākumi, ko veic pie katra no viņiem, ir dažādi. Vispieprasītākais pakalpojums ziemā ir malkas ienešana, lai varētu iekurināt krāsni, pārtikas un medikamentu piegāde no veikala un aptiekas, veļas nogādāšana mazgāšanai higiēnas punktā un atpakaļ. “Pie klienta ierodos nesteidzīgi, vispirms ar viņu cilvēcīgi pārrunājot ikdienas sadzīviskos jautājumus, televīzijā redzēto vai dabā notiekošo, kas cilvēkam, kurš ilgstoši dzīvo viens pats, ir ļoti svarīgi,” saka I. Piģule. Darbiniece klientu ved arī uz dušu sociālajā dienestā Apē, nereti nepieciešams nokļūt arī pie ģimenes ārsta, kad ar transportu izpalīdz pašvaldība, klienta radinieki vai kaimiņi.

“Ir arī dažādi ārkārtas gadījumi, kad klients savā mājoklī paklupis un nokritis. Tad, saņemot no viņa zvanu, steidzos palīgā jebkurā diennakts laikā. Esmu atsaucīga, nekad neatsaku palīdzību, jo man veco cilvēku ir ļoti žēl,” stāsta I. Piģule, kurai pašai ir pieci bērni un trīs mazbērni. Neskatoties uz grūto aprūpētājas darbu, viņa jūtas enerģiska, optimistiska un laimīga.

Turpina sociālie darbinieki

Ar sociālā dienesta aprūpētāju sniegto mājas aprūpes pakalpojumu bijušo Raunas un Apes novadu iedzīvotāji ir apmierināti, tādēļ arī tagad, novadiem apvienojoties vienā, Smiltenes novadā, viņi neizmanto līgumpartnera sniegtos pakalpojumus, kā tas ir citur Smiltenes novadā. “Aprūpi mājās turpina sniegt seši tagad jau Smiltenes novada sociālajā dienestā strādājošie aprūpētāji. Divi no viņiem Raunā strādā pilnu slodzi un četri – Apē, Apes, Trapenes, Gaujienas un Virešu pagastos – nepilnu amata slodzi katrs,” stāsta Smiltenes novada Sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece darbam ar pilngadīgām personām Iveta Vērzemniece. Šie aprūpētāji pie klientiem dodas trīs reizes nedēļā un veic nepieciešamos pakalpojumus, kas pārsvarā ir jau pieminētā pārtikas, medikamentu piegāde, malkas ienešana, dzīvesvietas uzkopšana.

“Reizi mēnesī aprūpētājs klientu kājām vai ar pašvaldības automašīnu aizved uz higiēnas istabu pagasta centrā, kur iespējams nomazgāties, izmazgāt veļu, rūpējas par friziera un pedikīra pakalpojumu nodrošināšanu,” saka I. Vērzemniece.

Aprūpē dodas arī “samarieši”

Apmēram 30 novada iedzīvotājiem minēto pakalpojumu sniedz līgumpartneris – biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”. “Biedrība aprūpei mājās izmanto mobilo automašīnu, kurā klientam iespējams izmantot dušu, izmazgāt veļu, izmantot friziera, pedikīra un manikīra vienkāršotos pakalpojumus savā dzīves vietā vienu reizi mēnesī. Savukārt tos klientus, kuriem nepieciešams piegādāt pārtiku, sanest malku, apkopt dzīvesvietu, samaksāt komunālos maksājumus, aizvest pie ārsta un veikt citus pakalpojumus, arī vienkārši aprunāties ar cilvēku, “samarieši” apmeklē regulārāk – divas reizes nedēļā,” stāsta I. Vērzemniece.

Pašlaik gan Smiltenes novadā sociālais dienests nepiedāvā aprūpi mājās gulošiem vai smagi slimiem cilvēkiem. Šiem cilvēkiem, ja aprūpi viņiem nevar nodrošināt tuvinieki vai medicīnas darbinieki, nodrošina īslaicīgās aprūpes pakalpojumu un ilgstošās aprūpes pakalpojumu institūcijā.

Saņem maksas pakalpojumu

Savukārt alūksniete Anna Maļinovska izmanto maksas mājas aprūpes pakalpojumu, ko sniedz Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Alūksnes komitejas birojs “Aprūpe mājās”. Annas kundzei ir 95 gadi, kuru laikā pārdzīvojusi četras operācijas. Līdz ar to kļuvusi apgrūtināta pārvietošanās, izsīkuši fiziskie spēki. Lai gan pati var vēl iziet pastaigāties svaigā gaisā, veikalā nopirkt ikdienišķus sīkumus, lielajiem dzīvokļa uzkopšanas darbiem palīgā viņa aicina aprūpētājus. Mobilā brigāde parasti pie sirmgalves ierodas vienu reizi nedēļā, pirmdienās. Paveic nepieciešamo darbu, un A. Maļinovska mēneša beigās par to saņem rēķinu, kā vienojusies abpusēji noslēgtā sadarbības līgumā.

“Ļoti priecājos, ka pie mums ir šāda iespēja izmantot aprūpētāja pakalpojumus, jo materiālā ziņā to varu atļauties. Šie cilvēki ir ļoti laipni, nekad neatsaka, izpilda manas vēlmes, pat ieskrūvē jaunu lampiņu lustrā, ja to lūdzu. Darbu viņi veic pēc labākās sirdsapziņas, arī no veikala un aptiekas piegādā visu, kas vien man ir nepieciešams. Ja man tomēr nebūtu iespēja saņemt aprūpētāja pakalpojumu, dzīvot pansionātā man nevajadzētu. Dēls gan ir miris, bet ārzemēs dzīvo meita un mazmeita ar ģimeni, kuras ik vasaru mani apciemo. Jau esam pārrunājušas iespēju, un meita nepieciešamības gadījumā ir gatava pārcelties uz dzīvi pie manis,” saka A. Maļinovska.

Svarīgi lauku iedzīvotājiem

Jāatgādina, ka līdz pagājušā gada novembrim aprūpes mājās pakalpojumus Alūksnes novada iedzīvotājiem sniedza Alūksnes novada Sociālo lietu pārvalde, tagad – LSK Alūksnes komitejas birojs “Aprūpe mājās”. Tas pašvaldībai izmaksāja pārāk dārgi, tādēļ šī pakalpojuma piešķiršanas modelis mainīts. Pašvaldība pērk ārpakalpojumu, uzticot aprūpi mājās veikt biedrībai “Latvijas Sarkanais Krusts”. “Tomēr pēc personas iesnieguma saņemšanas Sociālo lietu pārvaldes darbinieki tāpat vispirms izvērtē cilvēka funkcionālās un pašaprūpes spējas, lai saprastu, vai viņam piešķirt šo pašvaldības apmaksāto pakalpojumu,” saka Sociālo lietu pārvades vadītāja Ilze Posta.

LSK biroja “Aprūpe mājās” Alūksnes nodaļas sociālās palīdzības koordinatore ir alūksniete Inga Rižkina. Viņa stāsta, ka Alūksnes novadā aprūpi mājās lielākoties saņem seniori, kuri palikuši bez apgādniekiem vai viņu bērni dzīvo citur Latvijā un ārzemēs. Ir arī gadījumi, kad cilvēkam nepieciešama īslaicīga aprūpe mājās, piemēram, pēc ilgstošas slimošanas vai laikā, kad viņš gaida pienākam rindu sociālās aprūpes namā. “Mēs nenodrošinām aprūpi 24 stundas diennaktī, bet Sarkanā Krusta darbinieks, aprūpētājs apmeklē klientu pēc sastādītā aprūpes plāna, kas tapis, izvērtējot klienta vajadzības un pašaprūpes līmeni, sniedzot nepieciešamos pakalpojumus. Tas var būt vienu reizi nedēļā un, ja nepieciešams, līdz septiņām apmeklējuma dienām nedēļā. Tas ir laiks, kad cilvēks var izvērtēt, vai šādā veidā viņš arī turpmāk var palikt dzīvot savā dzīvesvietā vai tomēr jāpārceļas uz ilgstošas aprūpes institūciju,” saka I. Rižkina.

Ļoti svarīgs aprūpes pakalpojums dzīves vietā ir tieši lauku iedzīvotājiem. Daudzi no viņiem dzīvo vietās, kur nav pieejams pārtikas veikals, nebrauc autoveikali, nav aptiekas, nekursē sabiedriskais transports, tādēļ to visu cilvēkam nodrošina LSK biroja “Aprūpe mājās” darbinieki.

Tikpat svarīga šī pakalpojuma pieejamība ir Alūksnes pilsētas iedzīvotājiem. Pilsētā darba apjoms ir savādāks, un tie galvenokārt ir pārtikas, medikamentu piegādes un dzīvokļa uzkopšanas darbi. Pašlaik nav pieprasījuma pēc aprūpes darba gulošiem klientiem, bet, ja tāds būtu, arī to LSK ir gatavs nodrošināt.

Seniori atzinīgi novērtē

“Aprūpētājs pēc izglītības nav psihologs, bet viņš, veicot darbu, paralēli arī komunicē ar saviem klientiem, pārrunājot ikdienišķus, sadzīviskus jautājumus, par ko klients ir ļoti priecīgs. Nav noslēpums, ka īpaši senioriem tas ir ļoti nepieciešams, jo bieži vien aprūpētājs ir vienīgais, kuru šis cilvēks satiek. Taču jāatzīst, ka daudziem senioriem ir ļoti grūti savā dzīvē ielaist aprūpētāju, jo visu dzīvi viņš ir spējis bez tāda iztikt. Vēlāk cilvēki tomēr ļoti novērtē šo iespēju, jo saprot, ka šādā veidā var palikt savā dzīves vietā, nedoties dzīvot ilgstošās aprūpes institūcijā,” saka I. Rižkina. Tāpat klienti mēdz zvanīt uz LSK biroja “Aprūpe mājās” Alūksnes nodaļu, lūdzot informāciju par dažādiem jautājumiem, piemēram, par pārtikas produktiem, kas konkrētajā brīdī nopērkami veikalā, par mediķu darba laikiem, vai vienkārši izsaka viedokli par kādu no sabiedrībā aktuāliem notikumiem.

Kur vērsties, lai saņemtu palīdzību?
▶Tuvinieki vai kaimiņi par kādu no problēmām seniora dzīvē var zvanīt LSK biroja “Aprūpe mājās” Alūksnes nodaļas sociālās palīdzības koordinatorei Ingai Rižkinai, tālrunis:
22404295
Sociālais pakalpojums – aprūpe mājās
• kļūst arvien vajadzīgāks, cilvēki dzīvo ilgāk, daudzi slimo, bet ģimenes locekļiem ne vienmēr ir iespējas aprūpēt savu tuvinieku, jo arī pašiem jāgādā par iztikšanu;
•pakalpojumu var sniegt gan sociālais dienests, gan līgumpartneri, piemēram, nevalstiskās organizācijas vai komersanti.
•atbilstoši pašvaldību saistošajiem noteikumiem katrā var būt atšķirības pakalpojuma apjomā, intensitātē, apmaksas un citos nosacījumos.
•aprūpi mājās paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums. Pakalpojumu organizē pašvaldības sociālais dienests, veicot klienta novērtēšanu un pieņemot attiecīgu lēmumu. Savukārt sniegt pakalpojumu var gan sociālais dienests, gan līgumpartneri, piemēram, nevalstiskās organizācijas (NVO) vai komersanti.
AVOTS: “LVPORTALS.LV”

Tiesības bezmaksas aprūpei mājās

Iveta Vērzemniece, Smiltenes novada Sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece darbam ar pilngadīgām personām:

“Pēc iesnieguma saņemšanas no personas par aprūpes pakalpojuma nepieciešamību, Smiltenes novada pašvaldības sociālais dienests izvērtē personas individuālās vajadzības un nosaka aprūpes līmeni. Ņemot vērā personas aprūpes līmeni un iespēju vai nespēju nodrošināt aprūpi no ģimenes locekļiem, pašvaldības sociālais dienests pieņem lēmumu par atbilstošu aprūpes mājās pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu, attiecīgi organizējot lēmuma izpildi. Tiesības saņemt bezmaksas aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā ir pilngadīgai personai, kura vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ nevar veikt ikdienas mājas darbus. Tāpat arī personai, kura nevar veikt savu personisko aprūpi un kurai nav likumīgo apgādnieku vai tie objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt nepieciešamo aprūpi. Šādu cilvēku Smiltenes novadā kļūst arvien vairāk, jo cilvēka dzīves ilgums palielinās, bet ģimenes locekļiem ne vienmēr ir iespējas aprūpēt savu tuvinieku. Nereti ir gadījumi, kad bērni vai vecāki savstarpēji vairs nevēlas kontaktēties. Bērni rakstiski apliecinājuši, ka atsakās aprūpēt savus vecākus. Tāpat aprūpi saviem vecākiem nespēj nodrošināt arī tie bērni, kuri dzīvo citur Latvijā vai ārzemēs. Aprūpi mājās var saņemt arī vientuļa pilngadīga persona, kurai slimības laikā vai atveseļošanās periodā ir grūtības veikt ikdienas mājas darbus un personisko aprūpi. Tāpat arī tie cilvēki, kuri, piemēram, pēc slimošanas stacionārā, gaida rindu pansionātā. Pakalpojums pienākas arī bērnam ar invaliditāti, ja ģimenes locekļi objektīvu apstākļu dēļ nespēj nodrošināt nepieciešamo aprūpi. Smiltenes novadā sociālās aprūpes pakalpojumus dzīvesvietā nodrošina gan sociālais dienests, gan sociālo pakalpojumu sniedzējs līgumpartneris. Pakalpojumu jebkurā gadījumā organizē pašvaldības sociālais dienests, vispirms veicot klienta novērtēšanu un pieņemot attiecīgu lēmumu. Pakalpojumu piešķir nepieciešamajā aprūpes līmenī, izvērtējot personas individuālās vajadzības un resursus, nosakot veicamo darbu apjomu. ”

Ar pieredzi un resursiem

Agija Saukuma, Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) biroja “Aprūpe mājās” vadītāja:

“Latvijas Sarkanais Krusts ir viens no lielākajiem sociālās aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējiem Latvijā. Pērn, noslēdzot sadarbības līgumu ar pašvaldību, tā darbu šajā jomā uzsākām arī Alūksnes novadā, aprūpējot vidēji 50 klientus visā novadā. Biedrībai ir gan pieredze, gan resursi, lai šos pakalpojumus cilvēkiem varētu nodrošināt. Visā Latvijā ir vairāk nekā 2000 klientu un aptuveni 1000 darbinieku, kuri strādā mājas aprūpē, bet Alūksnē ir viena no pēdējām nodaļām, ko šim nolūkam esam atvēruši. LSK piedāvātos pakalpojumus mājās var saņemt klienti, kuriem pēc sociālā darbinieka izvērtēšanas, šo pakalpojumu apmaksā pašvaldība, vai arī viņi maksā paši. Pašvaldības sociālais darbinieks izvērtē ne tikai klienta, maksātspēju, bet arī novērtē viņam nepieciešamo pakalpojumu klāstu un atbilstoši tam mēs nodrošinām pakalpojumu klientam. Esam novērojuši, ka Alūksnes novadā ziemā vissvarīgākā palīdzība vecajiem cilvēkiem ir malkas ienešana krāsns apkurei, kas nav tik izteikts pakalpojums citos novados. Protams, aktuāli ir arī citi ikdienā veicamie darbi, piemēram, pārtikas un medikamentu sagāde, dzīves vietas uzkopšana, personiskās higiēnas pakalpojumi un citi. Laukos pie klienta dodas mobilā brigāde ar šoferi un aprūpētāju, veic darbu, kas katram klientam nepieciešams individuāli. Klienti, kuri par šo pakalpojumu maksā paši, izvērtē, kāda palīdzība nepieciešama primāri, jo, iespējams, par visu pakalpojumu paketi, lai gan tā būtu vajadzīga, tomēr nav spējīgi maksāt. Klientam pieejams aprūpētāja un mūsu sociālās palīdzības koordinatora tālruņa numurs, pa kuru sazināties nepieciešamības gadījumā, kontaktpersona ir arī Alūksnē, kura meklēs iespējas un palīdzēs tās atrisināt. Esam ļoti pieejami, pretimnākoši un atvērti palīdzībai. Strādājam multiprofesionālā komandā, sadarbojoties ar novada Sociālo lietu pārvaldes, Latvijas Sarkanā Krusta darbiniekiem, ģimenes ārstiem vai citiem jomas pārstāvjiem, lai nodrošinātu kvalitatīvu aprūpes mājās pakalpojumu klientam.”

Laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” projektu –
rakstu sēriju “Sociālais darbs pārmaiņu laikā” līdzfinansē
Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par materiāla “Aprūpe mājās – iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi
arī vecumdienās” saturu atbild “Alūksnes un Malienas Ziņas”.