Agita Bērziņa
Maksa par uzturēšanos sociālās aprūpes iestādē jeb pansionātā klientam jāsedz no saviem līdzekļiem. Ja klients nespēj pats pilnībā apmaksāt pakalpojumu, tad tas jādara apgādniekiem. Kas notiek situācija, ja kāds no apgādniekiem tīši izvairās no maksāšanas?
Ar šādu situāciju saskāries Modris. “Pirms diviem mēnešiem sakarā ar apstākļiem dzīvesvietā un veselības problēmām, iesaistoties Alūksnes novada Sociālajam dienestam, tika nolemts manu mammu ievietot pansionātā. Ar mani sazinājās sociālais darbinieks, informēja par situāciju kā arī to ka mammas pensija nenosedz nepieciešamo summu pansionāta apmaksai un starpība tiks sadalīta starp apgādniekiem, mūsu gadījumā tas ir starp 3 mammas bērniem. Es piekritu, iedevu kontaktus uz kurieni atsūtīt līgumu. Kad līgums tika atsūtīts, to parakstīju un nosūtīju atpakaļ. Līgumā minētā trūkstošā starpība bija 343,23 eiro, kas sadalīta trīs daļās, kā rezultātā katram jāmaksā 114,41 eiro mēnesī. Likās viss kārtībā. Atlika tikai gaidīt lai mamma iedzīvojas un pierod pie jaunajiem apstākļiem,” stāsta Modris.
Tomēr pēc divām nedēļās sākušās Modrim nesaprotams darbības. “Saņēmu jaunu līgumu, kurā veikti grozījumi un starpība jau tiek dalīta divās daļās, tas ir starp mani un manu brāli, argumentējot ar to ka trešais apgādnieks, mana māsa neatbild uz telefona zvaniem, neiziet uz kontaktu un nav atrodama. Sanāk, ja apgādnieks iet uz kontaktu, sadarbojas, no viņa tiek mēģināts “izspiests” maksimums, un liek maksāt arī par tiem kas atļaujas ignorēt un nepildīt saistības. Neskatoties uz to ka līguma grozījumiem nepiekritu, pēc mēneša tik un tā saņēmu rēķinu par summu 171,61 eiro,” norāda Modris.
Kā izdevās atrisināt gadījumu un vai bieži gadās līdzīgas situācijas, lasi piektdien laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas”.
Reklāma