Mūzikas, mākslas un vēstures sintēze “Leģendu naktī”

29. oktobrī jau vienpadsmito reizi notiks tradicionālais Latvijas piļu un muižu asociācijas organizētais pasākums “Leģendu nakts”, kura laikā interesentus aicinās pilis un muižas visā Latvijā. Alūksnes Jaunajā pilī “Leģendu nakts” noskaņas varēs baudīt no pulksten 16.00 līdz 21.00.

Skanēs Bēthovena klaviersonāte

Restaurētajos Alūksnes Jaunās pils mūzikas salonos Leģendu naktī ieskanēsies izcilā komponista Ludviga van Bēthovena 5. klaviersonāte do minorā. Šo un vēl citus skaņdarbus komponists veltījis savai skolniecei, Alūksnes muižas īpašnieka Otto Hermaņa fon Fītinghofa meitai, Annai Margarētai fon Braunai. Viņa studēja mūziku pie Bēthovena un kļuva par iedvesmas avotu vairākiem komponista darbiem.

“Sonātes sacerētas 18. gadsimtā. Tajās parādās Bēthovenam raksturīgie dramatiskie “likteņa klauvējieni“ un līdz tam mūzikā nebijis romantisks patētiskums – ar noskaņu maiņām no cerībām, līksmes, humora līdz pēkšņas vilšanās sajūtām, pat dusmām,” stāsta Alūksnes muzeja direktore Diāna Pelaka.

Ar laikmeta nokrāsu

Muzikālais priekšnesums Alūksnes Jaunajā pilī skanēs pulksten 18.00 un Ludviga van Bēthovena 5. klaviersonāti, kā arī vairākus Johana Sebastiana Baha skaņdarbus atskaņos Alūksnes Mūzikas skolas skolotāja Inita Lemba. Viņa atklāj, ka šī klaviersonāte “Leģendu naktī” jau izskanējusi pērn, tikai digitālā formātā, jo koronavīrusa pandēmijas laikā klātienē pasākumus apmeklēt nebija iespējams. Šogad to varēs dzirdēt “dzīvajā” izpildījumā.

“Bēthovena mūzikā atklājas plaša emociju gamma, tā ir kaislību pilna,” saka I. Lemba un piebilst – svarīgi ir tas, ka sonāti spēlēs uz vēsturiskā restaurētā vācu firmas “J. Blüthner” koncertflīģeļa, kas glabājas Alūksnes muzeja krājumā, un tas piešķirs skaņdarbam īpašu skanējumu un laikmeta nokrāsu. “Spēlēt uz šī instrumenta ir citādāk nekā, piemēram, uz flīģeļa Alūksnes Kultūras centrā, jo instrumentam ir gandrīz 200 gadu, tas ražots 19. gadsimta vidū,” teic mūziķe. Viņa atzīst, ka arī stāsts par to, ka Bēthovens šo sonāti veltījis meitenei, kura nāk no Fītinghofu dzimtas, kas saistīta ar Alūksni, ir īpašs un leģendas vērts.

Arī ekskursija muzejā

Savukārt D. Pelaka uzsver, ka pēc nesen veiktās restaurācijas flīģelis atguvis savu sākotnējo muzikālo un estētisko kvalitāti. Nozīmīgi, ka uz šāda mūzikas instrumenta savulaik izpildījis skaņdarbus ievērojams baronu Fītinghofu dzimtas pārstāvis – Konrāds Adalberts Egons fon Fītinghofs.

Mūsdienās 19. gadsimta mūzikas instruments ļauj mūziķiem autentiskāk interpretēt romantisko klaviermūziku, jo koncertflīģelim ir tembrāli bagātāks skanējums, kas vienojas harmoniskā kopskaņā.

Pēc muzikālā priekšnesuma būs iespēja doties ekskursijā pa Alūksnes novada muzeju gida pavadībā un izzināt vēstures līkločus muzeja ekspozīcijās, kā arī baudīt multimediālo ekspozīciju “Helēnas dziedājums”, kas veltīts Jaunās pils pēdējai baronesei Helēnai fon Fītinghofai.

“Uz tikšanos Alūksnes Jaunajā pilī!” aicina D. Pelaka.