Agita Bērziņa
Lokālplānojuma nekustamajiem īpašumiem Peldu ielā 5A, Ošu ielā 3, Ošu ielā 5, Ošu ielā 3A un Ošu ielā 3B, Alūksnē, senioru ciemata izveidei, publiskajā apspriešanā iedzīvotājiem būtisku iebildumu nebija. Jāteic gan, ka par apspriešanu iedzīvotājiem lielas intereses nebija un ieradās vien daži apkārtējo māju īpašnieki.
Ivo Purs, kurš dzīvo Ošu ielā, rosināja pārveidot Pils un Ošu ielas krustojumu. Jau šobrīd tur veidojas bīstamas situācijas, neatliekamās palīdzības automašīnām steidzoties uz slimnīcu. Veidojot senioru ciematu, krustojumā satiksme būs vēl intensīvāka, tātad vēl lielāka iespēja avārijas situācijām. “No Ošu ielas otras puses, pansionāta, iedzīvotāji braukt nevēlas, jo bruģis ir sliktā stāvoklī. To vajadzētu atjaunot,” vērsa uzmanību I. Purs. Lokālplānojuma izstrādātāja SIA “Grupa 93” projektu vadītāja Sarmīte Lesiņa solīja situāciju izvērtēt, tomēr jāatceras, ka pansionāta ēka jeb Alūksnes pilskrogs “Šloskrogs” un bruģis ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis. Tas sarežģī jebkuru darbu veikšanu. I. Purs izteica repliku, ka kādreiz izskanējis solījums asfaltēt visas ielas līdz 2023. gadam, tomēr nez vai tas tā notikšot.
Raizējas par kokiem
I. Purs arī interesējās, vai Ošu ielas beigās plānots nozāģēt divus ošus. “Oši ir seni, lieli. Ja ošu vairs nebūs, vai ielu maz varēs saukt par Ošu ielu,” pauda I. Purs. Aizsargājama vai dižkoka statusa teritorijā nav nevienam kokam, skaidroja S. Lesiņa. “Tam noteikti pievērsīs uzmanību – oši ir traucējoši vai var atrast iespēju to saglabāšanai, proti, vispirms novērtēs tā stāvokli. Ja tomēr būs nepieciešams nozāģēt, tad aizvietos ar jaunu stādījumu,” teica S. Lesiņa. Sākot diskusiju par kokiem, izskanēja jautājums, kādēļ plānots nozāģēt kļavu Miera ielā, kur šobrīd notiek ielas rekonstrukcijas darbi. Iedzīvotājiem liekas, ka koks ir veselīgs un nebū-
tu jāzāģē. “Koku apsekoja komisija un secināja, ka tas ir bīstams – iekša ir tukša. Ne vienmēr tikai sausi zari liecina par to, ka koks iekšpusē ir sapuvis. Nupat pie veikala “Top!” nozāģēja lielu ozolu. No ārpuses nekas neliecināja, ka iekšpusē koks ir satrūdējis,” skaidroja Plānošanas un attīstības nodaļas vadītāja Inese Zīmele – Jauniņa.
Kad būvēs?
Iedzīvotāji arī interesējās, kad reāli varētu sākties būvniecība. I. Zīmele – Jauniņa pieļāva, ka pieteikties Labklājības ministrijas finansējumam senioru ciematu veidošanai varēs nākamā gada sākumā, ja projekta pieteikumu atbalstīs, tad būvniecība varētu sākties ne ātrāk kā nākamā gada vasarā. Savukārt privāto zemju īpašnieki teritoriju varētu attīstīt atbilstoši plānam desmit gadu laikā.
Publiskā apspriešana notiks vēl arī 2. novembrī attālināti, bet priekšlikumus un ierosinājumus var izteikt līdz 8. novembrim.
Reklāma