Diāna Lozko
Alūksnes muzeja jaunajā arheoloģijas ekspozīcijā “Livonijas ordeņa pils Alūksnē (Marienburgā). Zemē apraktā sāls” eksponētas aptuveni 300 senlietas. Šī ekspozīcija ir īpaša arī ar to, ka tajā var pieskarties un izmēģināt darboties ar dažādām senlietu replikām – sajust, cik smagas ir svina lodes un granātas, izmēģināt T veida urbi, kā arī salikt keramikas jumta dakstiņus.
Praktiski izmēģināt
Alūksnes muzejā jaunā arheoloģijas pamatekspozīcija tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējumu. Alūksnes muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem speciāliste Linda Apšusala stāsta, ka tā ļauj ielūkoties laikā, kad Livonijas ordeņa pils (Marienburgas pils) bijusi nozīmīgs pierobežas aizsargpostenis un šī reģiona lielākā sāls krātuve. “Lai nodrošinātu jaunatklāto, daudzveidīgo arheoloģiskās izpētes rezultātu un muzeja arheoloģijas kolekcijas pieejamību sabiedrībai, Alūksnes muzejs kā aktualitāti un nepieciešamību izvirzīja Livonijas ordeņa pils arheoloģijas ekspozīcijas izveidi. Šī ekspozīcija vēsta par dažādu sabiedrības slāņu un kultūras līdzās pastāvēšanu, akcentējot vietējo iedzīvotāju lomu iekarotāju politikā,” uzsver L. Apšusala. Ekspozīcija tematiski sadalīta vairākās daļās: pils vēsture, kultūrslānis, arheoloģiskie izrakumi, karošana, būvniecība, amatniecība, sadzīve, nauda. Katrā tematiskajā daļā vairākām senlietām izgatavotas replikas, kas atrodas atvilktnēs, lai apmeklētāji varētu tās praktiski izmēģināt. Apmeklētājiem ir arī iespēja izmēģināt roku kādā no viduslaiku galda spēlēm, kas tapušas 2020. gadā, realizējot Latvijas valsts mežu un Valsts kultūrkapitāla fonda Vidzemes kultūras programmas projektu “Alūksnes viduslaiku pils spēles un rotaļietas”.
Atrastas teju 5000 senlietas
Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova informē, ka arheoloģiskie izrakumi Marienburgas pils teritorijā norit jau kopš 1970. gadiem, savukārt ekspozīcijā pamatā apskatāmas senlietas no muzeja krājuma, kuras iegūtas arheoloģisko izrakumu laikā 2000. gados. Šo arheoloģisko izrakumu laikā atrastas teju 5000 dažādas senlietas, kuru vidū ir arī ļoti reti un izcili atradumi – Īrijas “lielgabalu” jeb lielais vara šiliņš, Tartu bīskapijas feniņš, raga taures apkalumi, relikvija ar Svētā Jura attēlu. Visi šie priekšmeti aplūkojami arī jaunajā ekspozīcijā.
Alūksnes muzejs saka lielu paldies visiem projektā iesaistītajiem sadarbības partneriem: dizainerei Madarai Pilipai – Matisonei, uzņēmējam amatniekam Artūram Molleram, arheologam Uldim Kalējam, vēstures pētniekam Uģim Urtānam, keramiķiem Vinetai Trumpeniecei un Uģim Puzulim, kalējmeistariem Edvardam Puciriusam un Mārtiņam Daksim, kaula/raga apstrādes meistaram Viesturam Āboltiņam, seno apavu meistarei Gunai Zommerei, uzņēmējam Uldim Bērziņam, metāla izstrādājumu restauratorei – meistarei Ievai Baļļai, restauratoriem – vecmeistariem Gunāram un Zinaīdai Grīnfeldiem, galdniekam amatniekam Jānim Zeltiņam.
Reklāma