Vakcinācija – iespēja sevi pasargāt no smagas slimības formas

Ģimenes ārsts ar prakses vietu Alūksnes primārās veselības aprūpes centrā Alūksnē Alvis Ādamsons laikrakstam saka, ka pēdējā mēneša laikā ir vērojams lielākais “Covid-19” gadījumu skaita pieaugums Alūksnes novadā, un viņš neredz pozitīvas tendences tam samazināties. Tādēļ vakcīna ir vienīgais ierocis, kā cīnīties ar saslimšanu.

“Covid-19” nav pazudis

“Lai arī pašlaik domas novērš pavasaris, karš Ukrainā un citi notikumi, saslimstība ar “Covid-19” nekur no mūsu ikdienas nav pazudusi. Daudz slimo jauni cilvēki, kuri ir sabiedriski aktīvi, un slimību tālāk nodod saviem tuviniekiem, tajā skaitā, senioriem,” novērojis ģimenes ārsts A. Ādamsons. Viņš norāda, ka nav iespējams paredzēt, cik smaga katram pacientam būs slimības gaita, tādēļ neiesaka riskēt. “Lai arī vakcinācija pilnībā nepasargā no saslimšanas, tā ir iespēja, kā sevi pasargāt no smagas slimības formas, samazināt risku nonākt slimnīcā vai pat nomirt no “Covid-19”. Īpaši senioriem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām būtu ļoti ieteicams vakcinēties vai veikt balstvakcināciju, ja nav vēl to paspējuši izdarīt,” norāda A. Ādamsons.

Senioriem vīrusu “atnes”

Ģimenes ārsts atgādina – risks saslimt ar “Covid-19” smagā formā ir lielāks cilvēkiem ar aptaukošanos, cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, arteriālo hipertensiju, hroniskām nieru un aknu slimībām, onkoloģiskām slimībām, cilvēkiem, kuriem ir jālieto imūnsistēmu nomācoši medikamenti. Tāpat viņš novērojis, ka ilgāka un smagāka slimības gaita ir pacientiem, kuriem jau ir kāda hroniska plaušu slimība, piemēram, bronhiālā astma. Šiem pacientiem ne tikai ir svarīgi veikt vakcināciju, bet arī regulāri lietot medikamentus, kas rekomendēti pamatslimības ārstēšanai. “Organismam novecojot, samazinās imunitātes aizsargspējas, tāpēc lielāko hospitalizāciju un mirstību no “Covid-19” novērojam vecuma grupā pēc 60, 65 gadu vecuma. Seniori arī ir tie, kuri visbiežāk atrunājas, lai nevakcinētos, jo “nekur taču neejot”. Tomēr arī viņi slimo tāpat, jo kāds agrāk vai vēlāk šo vīrusu viņiem “atnes”. Maldīgi domāt, ka pamatvakcinācija nodrošina pietiekamu aizsardzību. Ar laiku aizsardzības līmenis krītas un palielinās nepieciešamība saņemt balstvakcinācijas devu,” saka A. Ādamsons.

Vakcinācijas aptvere Alvja Ādamsona praksē:
Kopējā vakcinācijas aptvere 78,22 %
Vakcinācijas aptvere 60+ 86,34 %
Avots: Nacionālais veselības dienests

Vakcinācija pret “Covid-19” skaitļos

► Vakcināciju pret “Covid-19” uzsākuši 71 % (1 343 791), vakcinācijas kursu pabeiguši 69 % (1 301 873), balstvakcināciju saņēmuši 27 % (505 980) Latvijas iedzīvotāju.

► 82 % iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem ir uzsākuši vakcināciju pret “Covid-19”.

► Visaugstākā vakcinācijas aptvere ir vecuma grupās no 30 līdz 39 gadiem un no 50 līdz 59 gadiem, kur aptvere sasniedz 85 %. Viszemākā aptvere ir Rēzeknes novadā – 60 % un Preiļu novadā – 62 %.

► Ādažu, Mārupes, Valmieras un Valkas novadu vakcinācijas aptvere sasniedz augstāko rādītāju valstī – 73 % no novada iedzīvotājiem.

► Vakcinācijas rekords starp visām vecumu grupām ir Mārupes novadā, kur 99 % iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 39 gadiem uzsākuši vakcinācijas kursu.

► Senioru vakcinācija: 81,5 % iedzīvotāju vecumā 60+ ir uzsākuši vakcināciju. 56,4 % no tiem senioriem, kuriem ir pienācis termiņš (211 605 no 372 272), ir saņēmuši balstvakcīnu. Vakcinācijas rekords starp novadiem senioru vecumu grupā ir Smiltenes novadam, kur 90 % iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 69 gadiem ir uzsākuši vakcinācijas kursu.

► Šobrīd Latvijā ir pieejamas piecas Eiropas Savienībā apstiprinātās vakcīnas pret “Covid-19” – “Comirnaty”, “Spikevax”, “Nuvaxovid”, “Janssen”, “Vaxevria”. 23 no visā valstī esošajiem vakcinācijas punktiem nodrošina vakcināciju pret “Covid-19” ar visām Latvijā pieejamajām vakcīnām.

Šajos vakcinācijas punktos vakcināciju ar jebkura ražotāja vakcīnu (Latvijā reģistrēto) nodrošina ne retāk kā reizi nedēļā.

► Vakcinācijas pret “Covid-19” informatīvais tālrunis 8989 turpina strādāt, bet ir mainīts tā darba laiks – tālruņa līnija turpmāk strādās darba dienās no pulksten 9.00 līdz 18.00, sestdienās no pulksten 9 līdz 16, bet svētdiena – brīvdiena.

Avots: Nacionālais veselības dienests