Sarkanās galda bietes uzturā lietoja jau 2000 gadu pirms mūsu ēras.
Sarkanās galda bietes uzturā lietoja jau 2000 gadu pirms mūsu ēras. Senajā Persijā tās izmantoja kā ārstniecības līdzekli, savukārt Romā bietes bija viens no iecienītākajiem ēdieniem.
Gan persieši, gan romieši nav bijuši brīvi no aizspriedumiem, ir saglabājušās liecības, ka biete uzskatīta par ķildu un pļāpu simbolu. Senajā Romā uzturā izmantoja ne tikai saknes, bet arī piparotā vīnā izmērcētas biešu lapas. Dārzenis bijis tik iecienīts, ka piespiedu kārtā to audzējušas pakļautās tautas. Imperatora Tibērija laikā bietes kalpojušas pat kā nodokļu maksa.
Galda bietes ir vērtīgs produkts, jo satur ābolskābes, skābeņskābes, kālija, fosfora, nātrija, magnija, dzelzs un kobalta sāļus. Tajās ir C un B grupas vitamīni. Īpaši ar vitamīnu daudzumu izceļas jauno biešu lapas.
Medicīnā bietes lieto zarnu darbības regulēšanai, mazasinības, aknu un žultsvadu slimību ārstēšanai. Svaigi spiestu sulu ieteicams dzert veselības uzlabošanai pēc staru un ķīmiskās terapijas.
