Sestdien Alūksnes tautas namā norisinājās rajona amatierteātru skate, kurā savu sniegumu žūrijas vērtējumam rādīja septiņi kolektīvi.
Sestdien Alūksnes tautas namā norisinājās rajona amatierteātru skate, kurā savu sniegumu žūrijas vērtējumam rādīja septiņi kolektīvi.
Šogad amatierteātra kolektīvu sniegumu vērtēja režisore Dināra Klepere, valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” vecākā speciāliste amatierteātru jautājumos Dace Vilne un Kultūras ministrijas galvenā valsts inspektore Jelgavas rajonā Dzintra Zimaiša. Viņas teātru kolektīvu sniegumu vērtēja, ņemot vērā to piederību jau vairākus gadus iedibinātajam grupu sadalījumam atbilstoši katra spējām un varēšanai.
Pārsteidz žūrijas vērtējums
Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kur žūrijas pārstāvji Alūksnes rajona amatierteātru kolektīvu izaugsmi bija vērojuši vairākus gadus, šoreiz divas žūrijas pārstāves šajā pusē viesojās pirmo reizi. Kultūras ministrijas galvenā valsts inspektore Alūksnes rajonā Astrīda Bētere uzskata, ka tieši tādēļ daži kolektīvi šoreiz saņēmuši krasi atšķirīgu vērtējumu.
“No žūrijas puses parasti tiek gaidīts objektīvs vērtējums, tomēr nedrīkst aizmirst, ka arī viņu vērtējums ir daļēji subjektīvs jeb caur objektivitātes prizmu gūts personiskais pārdzīvojums,” uzsver A.Bētere. Viņa atgādina, ka situācija, kad skatītājs pilnībā neizprot vai pārprot to, ko teātra kolektīvs ar savu izrādi ir gribējis pateikt, ir parādība, ar kuru jārēķinās – pat tad, ja šāda skatītāja lomā nokļuvis kāds žūrijas pārstāvis. “Iespējams, tieši tādēļ dažiem kolektīviem šāgada vērtējums palika līdz galam neizprasts. Mēs – tie, kas viņu veikumam sekojam līdzi katru gadu – zinām šos kolektīvus: viņu spējas, varēšanu un gada laikā panākto izaugsmi, taču nedrīkst aizmirst, ka cilvēki, kas ar šo kolektīvu sniegumu iepriekš nav bijuši pazīstami, skatē redzēto varēja uztvert citādāk,” saka A.Bētere.
Daži kolektīvi skates izskaņā saņēmuši necerēti augstu vērtējumu, kur patīkamāko pārsteigumu piedzīvojis Jaunannas pagasta dramatiskais kolektīvs – pateicoties žūrijas vērtējumam, tas no C līmeņa grupas kļuvis par B grupas pārstāvi. Savukārt citiem kolektīviem skate beigusies ar neizpratni par žūrijas zemo vērtējumu, kas punktu skaita ziņā būtiski atšķīries no iepriekšējos gados iegūtā. “Kā es parastu saku – arī šāda veida pieredze dažreiz noder. Nevaru pateikt, vai tas ir uz labu vai sliktu, taču šāgada vērtējums bija citādāks nekā iepriekšējos gados, un to, vai tam būs bijusi kāda nozīme kolektīvu izaugsmē, varēsim redzēt nākamajā gadā,” spriež A.Bētere. Viņa uzsver, ka šis gads būs īpašs ar to, ka daudzi kolektīvi ieraudzīti pavisam citā gaismā, kas, pēc viņas domām, liks nopietnāk pārdomāt, ko varēja izdarīt citādāk.
Patīkams iespaids
žūrijas pārstāve un Kultūras ministrijas galvenā valsts inspektore Jelgavas rajonā Dzintra Zamaiša atzīst, ka skate kopumā atstājusi patīkamu iespaidu par rajona kolektīvu līmeni. “Kā žūrijas pārstāve esmu piedalījusies daudzās skatēs. Alūksnes rajona amatierteātru skatē es piedalījos pirmo reizi,” viņa apgalvo. Kā pozitīvas nianses Dz.Zamaiša min kuplo kolektīvu skaitu, kā arī to dalībniekus, kas viņas skatījumā ir ar lielu potenciālu – spējīgi, talantīgi, ar labu dikciju un skatuviskajiem tēliem. Žūrijas pārstāve uzsver, ka, vērtējot kolektīvus, ņemts vērā grupu sadalījums. “Šis sadalījums būtiski atviegloja mūsu darbu. Tā rezultātā mēs neuzsvērām un neprasījām no katra kolektīva to, ko viņi nemaz nevar izdarīt, bet akcentējām to, ko viņi varētu paveikt, lai būtu jūtama izaugsme,” saka Dz.Zamaiša.
Viņa atklāj, ka C grupas kolektīvu gadījumā uzmanību pievērsusi kāda kopēja iezīme – nepietiekama iestudētā darba analīze, kas, pēc Dz.Zamaišas domām, radījusi šķēršļus iestudēšanas gaitā. “Citiem tas bija jūtams vairāk, citiem mazāk, tomēr arī tam tālākajā darbībā vajadzētu pievērst lielāku uzmanību. Zinu, ka to izdarīt ir ļoti grūti, jo pat profesionālajā teātrī gadās kļūmes šajā ziņā, taču tas ir jāiemācās,” apgalvo Dz.Zamaiša.
Atceroties A grupas kolektīvu sniegumu, viņa atzinīgi izsakās par Zeltiņu pagasta amatierteātri “Kontakts”, kur “gan kolektīva dalībnieki, gan pati režisore ir ļoti spējīgi un ar lielu saprašanu”. Savukārt ar lielu uzdrīkstēšanos un risku viņa asociē Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātra “Slieksnis” dzejas izrādi. “Šoreiz vairāk “acīs iekrita” nelielas kļūdiņas dramaturģiskajā materiālā, taču – vienmēr jau ir vieglāk strādāt ar jau gatavu dramaturģisko materiālu. Salikt visu kopā pašam ir sarežģītāk gan režisoram, gan aktieriem, tāpēc šīs kļūdas ir saprotamas,” uzskata Dz.Zamaiša.
Runājot par šo kolektīvu, viņa salīdzinājumam min Alūksnes tautas nama Mazā teātra izrādi, kuras iestudējumā arī izmantota dzeja. “Šajā izrādē tās kļūdas bija uzkrītošākas. Protams, var strīdēties, ka katrs mākslas darbs ir individuāls, taču šoreiz manas izjūtas bija tādas, ka dramaturģiskais materiāls neuzrunāja – nekas īsti nenotika, jo režisors nebija spējis izveidot materiālu, kas varētu piesaistīt un skatītājiem liktos interesants. Pieņemams man nelikās arī paņēmiens, kā šis darbs tika pasniegts, lai gan tajā pašā laikā mums gribējās uzteikt viņu muzikālo noformējumu un atmosfēru telpā,” viņa saka.
Izaugsme ir jūtama
Gan A.Bētere, gan arī Dz.Zamaiša neslēpj savu prieku par Jaunannas pagasta dramatisko kolektīvu, kuram šoreiz izdevies pacelties savā meistarībā vienu līmeni augstāk. “Tagad, kad viņi ir nogājuši no tā “galdu” varianta jeb latviskās ēšanas un dzeršanas, viņi ir kļuvuši daudz brīvāki un atraisītāki,” uzskata A.Bētere. “Nezinu, kādas bijušas viņu iepriekšējās izrādes, taču šoreiz viņi parādīja ļoti labu sniegumu,” atzīst Dz.Zamaiša.
A.Bētere akcentē ikvienā kolektīvā jūtamo izaugsmi. “Var redzēt, ka Annas pagasta dramatiskais kolektīvs ņēmis vērā iepriekš izteiktos aizrādījumus. Varu tikai apbrīnot arī Malienas dramatiskā kolektīva vadītāju Arni Ezeriņu. Viņiem ar šo puisi ir paveicies – tas ir cilvēks, kas visus pulcina, iestudē izrādes, ir atvērts sarunām un vēlas mācīties. Viņš pat izteica priekšlikumu iet kādā kolektīvā, kur ir profesionāls režisors, lai vēlāk varētu savējiem iemācīt kaut ko jaunu,” viņa saka.
A.Bētere uzslavē arī Apes dramatisko kolektīvu “Ducis”, kurš šogad pēc ilgāka pārtraukuma skatē bijis debitanta lomā, taču pamanījies uzreiz kļūt par pirmās pakāpes diploma ieguvēju. Ar netradicionālu pieeju pārsteidzis arī Ulda Sedlenieka Alūksnes Tautas teātris “Slieksnis”, kā arī vilties savā pamatīgajā pieejā nav likusi Zeltiņu pagasta amatierteātra “Kontakts” režisore Gunita Paleja. Tiesa, jauns pārbaudījums pēdējiem minētajiem kolektīviem gaidāms jau šajā sestdienā, kad viņi dosies uz amatierteātru reģionālo skati Jēkabpilī.
***
Nominācijas
– Veiksmīgākais vīriešu lomas atveidotājs – Vilnis Vanags (Zeltiņu pagasta amatierteātris “Kontakts”).
– Veiksmīgākā sieviešu lomas atveidotāja – Aiga Mūrniece (Zeltiņu pagasta amatierteātris “Kontakts”).
– Veiksmīgākais otrā plāna vīriešu lomas atveidotājs – Jānis Briedis (Jaunannas pagasta dramatiskais kolektīvs).
– Veiksmīgākā otrā plāna sieviešu lomas atveidotāja – Gundega Zariņa (Jaunannas pagasta dramatiskais kolektīvs).
– Veiksmīgākais skatuves iekārtojums – Zeltiņu pagasta amatierteātris “Kontakts”.
– Veiksmīgākais izrādes tērpu risinājums – Jaunannas pagasta dramatiskais kolektīvs.
– Veiksmīgākais izrādes muzikālais noformējums – Alūksnes tautas nama Mazais teātris.
– Veiksmīgākā režija – Zeltiņu pagasta amatierteātris “Kontakts”.
