Atšķirībā no citiem svētkiem, kas ir reizi gadā, Māras dienu senlatvieši svinējuši četras reizes gadā, katrā gadalaikā. Viktora Ķirpa Ates muzejs ir veicis labu izklāstu par to, kas ir Māras diena.
Par godu senlatviešu dievībai Mārai svētkus svin ziemā (Sveču diena) – 2. februārī, pavasarī (Kāpostu Māra) – 25. martā, vasarā – 15. augustā (Vasaras Māra), rudenī (Rudens Māra, Mazā Māra) – 8. septembrī.
Vislielākā un svarīgākā no tām ir pavasara Māra. Šī diena ir nozīmīga visiem cilvēkiem, tāpēc ka ar Māras sarosīšanos sākas pavasaris, vēsta muzeja ievietotā informācija sociālajos tīklos.
Ko Māras dienā dara?
Māras dienā, tāpat kā visās svētījamās dienās, jārūpējas par lopiem. Latviešiem bija zināmas dažādas burvestības un paņēmieni, kā sekmēt lopu ražību un lauku auglību. Māras dienā neiztiek bez dažādiem aizliegumiem. Pirmām kārtām nedrīkst strādāt, nedrīkst darīt parastos ikdienas darbus; saimniecēm tā ir vērpšana, adīšana, šūšana. Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt.
Ko Māras dienā ēd?
Māras dienā ēd ūdens kliņģerus, spudiņu jeb drebeli, dažādus piena ēdienus, piemēram, piena klimpu zupu, kupiņas, ziediņus, pigaricu.
Reklāma