Jau vairākus gadus Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” teritorijā ir stilizēta stārķa ligzda ar mākslīgu stārķu ģimeni tajā. Alūksnietim Dzintaram Salakam nešķiet pareizi, ka stārķi ziemas sezonā netiek noņemti, tādējādi bērniem rodoties nepareizs priekšstats par norisēm dabā. Nejūtoties sadzirdēts no iestādes vadības puses, ar ko sarunas par stārķiem bijušas jau vairākkārt, viņš vērsās laikraksta redakcijā. Būt vai nebūt stārķu instalācijai sniegā?
Viņš izsaka priekšlikumu izvietot citus motīvus, kas atbilstu gadalaikam. “Man ir saprotama kopējā koncepcija, bet kāda tam visam jēga, ja bērns atdevis knupīti stārķim, kurš nelido prom. Šī visa dēļ noprotams, ka bērnus vairs stārķis nenes, jo ir nosalis un neizlidojis. Pie ļoti sakoptas pilsētas šī mazā nianse izskatās ļoti nožēlojami,” domā alūksnietis Dz. Salaks.
Kā stārķu instalācija radusies un ko tā simbolizē, vaicājām bērnudārzā. Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” vadītājas vietniece izglītības jomā Anta Apine laikrakstam norāda, ka 2009./2010. mācību gadā izglītības iestādes darbinieki uzsāka Dabas takas koncepcijas izveidi bērnu rotaļu laukumā un teritorijā, ieskicējot 11 aktivitāšu centrus. “Centru mērķis ir nodrošināt iespējas vadīt visa veida rotaļnodarbības aizraujošā veidā, veicināt bērnu patstāvīgo darbību svaigā gaisā, radīt estētisku vidi un izvietot vizuālus simbolus, kas atspoguļo iestādes vērtības,” saka A.Apine.
Vairāk lasi laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” 29.janvāra numurā vai lasi laikrakstu elektroniski.
Pilnmēness nekad nebeidzas. Tak lai viņi dārziņā kaut vai eskimosu būdas vasarā ceļ, ko tu lien kur tev nav jālien mīļais cilvēks. Tas ir bērnudārzs, tur iet bērni līdz 6 gadu vecumam. Šogad daudzviet gulbji arī neaizlidoja, ko tad darīt? Kāpēc neskrēji glābt un deportēt gulbjus? Kārtējais stāsts par to, kā viens cilvēks jūkot prātā burtiski terorizē citus cilvēkus.
varbūt salaku ir izmetuši no darba,maz uzmanības,šis grib būt svarīgs.