Drošības saliņa

Ģimene ir vērtība, kas sargājama, lolojama un regulāri kopjama kā skaists rožu dārzs. Tāpat kā daudzās citās lietās, arī šeit nekas nenotiek bez ieguldītā darba, un tie, kuri domā pretēji, uzskatot, ka ģimene ir kaut kas pats par sevi saprotams, manuprāt, kļūdās.

Rakstot šo sleju, pajautāju saviem bērniem, kas, viņuprāt, ir ģimene, un uzreiz pretī saņēmu tik daudz mīļu atbilžu! Noslēgumā dēls paņēma sociālo zinību kladi, sakot, ka viņi skolā šajā priekšmetā tieši par to esot runājuši, un nolasīja formulējumu ģimenei – tā ir emocionālā labklājība, materiālais atbalsts, dzimtas turpināšana, socializācija. Šķiet, precīzāk ir grūti to pat definēt. Ģimene viennozīmīgi ir arī mums katram drošības saliņa, kur patverties – vienmēr un no visa. Tādēļ dienas negācijas šajā saliņā atstāt nevajadzētu, bet, pieļauju, te nu katrs no mums vairāk vai mazāk ir grēkojuši, jo – ar ko gan to visu izrunāsi, ja ne ar savējiem.

Protams, ne vienmēr viss ir ideāli – vecāki, bērni, vecvecāki, tantes un onkuļi, pārējie radinieki. Daudzi dzīvo un uzaug nepilnās ģimenēs, vardarbīgās ģimenēs un tādās, kur kāds no vecākiem lieto alkoholu, aizmirstot, ka jārūpējas arī par bērniem. Viņi, mazgadīgi, tikko no skolas internāta atbraukuši, var stāvēt aiz dzīvokļa durvīm, pie kājām daudzi maisiņi ar apģērbu, bet dzīvokļa durvis ir ciet, mamma iekšā nelaiž, jo guļ, bet bērniem dzīvokļa atslēgu nav sarūpējusi…Dzīves situācijas ir visādas. Kāds noteikti nodomās – tādiem un līdzīgiem vecākiem vajag atņemt vecāku aprūpes tiesības… Kaut kur citur ir pāri, kuri nevar kļūt par vecākiem, un viņi ir gatavi ar sirdi un dvēseli savu mīlestību dot kādam bērnam, to uzaudzinot un izskolojot. Tāpēc vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kuri spējuši uzaugt – sauksim tās par problēmģimenēm – un izrauties no to radītā apburtā loka, iet savu ceļu dzīvē un radīt, sargāt un veidot savu ģimeni, savu īsto drošības saliņu.

Latvijas iedzīvotāju skaits diemžēl turpina sarukt, līdz ar to – arī ģimeņu skaits, tādēļ ģimenes atbalsta politikai Latvijā noteikti ir jāpievērš uzmanība dažādos aspektos un steidzīgi. Diemžēl demogrāfiskā situācija joprojām arī Alūksnes un Apes novados ir negatīva, mirstībai pārsniedzot dzimstību. Šai tēmai pievēršamies arī šodienas laikraksta slejās. Mani patiesi iepriecināja Alūksnes novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas Ingas Ozoliņas paustais par ieceri atjaunot Alūksnē tradīciju cildināt un sumināt ģimenes – pārus, kuri laulībā nodzīvojuši lielāku vai mazāku gadu desmitu skaitu, bet kuri ir stipras ģimenes, piemērs citiem. Manuprāt, šādas vērtības mums sabiedrībā ir jātur godā un jācildina, mūsdienu sabiedrībai šīs vērtības ir arī jāatgādina.

Attēlam ilustratīva nozīme/ foto: pexels.com