Par Nodarbinātības valsts dienesta esamību cilvēki parasti atceras, zaudējot darbu, jo tad, reģistrējoties dienestā un iegūstot bezdarbnieka statusu, no Sociālās apdrošināšanas aģentūras ir iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Par Nodarbinātības valsts dienesta (NVD) esamību cilvēki parasti atceras, zaudējot darbu, jo tad, reģistrējoties dienestā un iegūstot bezdarbnieka statusu, no Sociālās apdrošināšanas aģentūras ir iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu.
NVD piedāvā bezdarbniekiem dažādus pakalpojumus, lai palīdzētu pārvarēt radušos krīzes situāciju un pēc iespējas ātrāk iesaistīties darba tirgū.
Protams, NVD speciālistiem ir vieglāk strādāt un palīdzēt cilvēkiem, kuru mērķis ir darīt visu, lai atrastu darbu, kamēr pavisam nav zaudēta profesionālā kvalifikācija.
“Daudzi cilvēki maldīgi uzskata, ka NVD rada jaunas darba vietas. Dienestam ir divi galvenie klienti ar kuriem regulāri tiek strādāts – bezdarbnieks un darba devējs. No darba devēja NVD iegūst informāciju par vakancēm un, strādājot ar bezdarbniekiem, NVD izzina viņu vēlmes un iespējas,” skaidro Alvis Vītols, Nodarbinātības valsts dienesta direktors.
Nodarbinātības valsts dienesta speciālisti, iepazīstoties ar darba meklētāja izglītības dokumentiem, darba grāmatiņu un papildu izglītības apliecībām, iesaka turpmākās rīcības plānu. Ja izglītība un darba pieredze atbilst vakancēm datu bāzē, tad klients dodas uz pārrunām pie darba devēja vai sūta pieteikuma vēstuli ar CV (dzīves aprakstu). Protams, var sekot vairāki atteikumi. To nevajadzētu uztvert pārāk saasināti. “Iepatikties darba devējam – tā ir vesela māksla, kuru apgūt palīdz Darba meklētāju klubi,” uzsver A.Vītols.
Darba meklētāju klubi
Darba meklētāju klubi ir viens no nodarbinātības aktīvajiem pasākumiem, kas klientiem palīdz palielināt savu konkurētspēju, izzināt savas iespējas, kā arī organizē nodarbības dažādu prasmju un iemaņu apgūšanai. Darba meklētāju klubā klients mācās, kā profesionāli pareizi meklēt darbu.
Apmeklējot informācijas dienas, klients var iegūt nepieciešamo informāciju par situāciju reģiona darba tirgū, darba likumdošanas aktualitātēm, darba devējiem iesniedzamajiem darījumrakstiem, par to, kā jāizturas darba intervijā.
“Ja bezdarbnieks padziļināti vēlas izzināt savas iespējas, piedalīties lomu spēlēs “darba ņēmējs – darba devējs”, iemācīties uzrakstīt kvalitatīvu CV (darba dzīves aprakstu), pārdomāt profesionāli vizuālo tēlu un uzzināt savas likumā paredzētās darba ņēmēja tiesības un pienākumus, tad vērtīgi ir piedalīties vienas nedēļas grupu nodarbības -“Darba meklēšanas vispārējais kurss,” uzskata A.Vītols.
Darba zaudējums rada dažādas psiholoģiska rakstura problēmas, tādos gadījumos NVD darbinieki iesaka apmeklēt individuālo konsultāciju pie psihologa.
Gadījumā, ja apgūta darba tirgū pieprasīta specialitāte, un saprasts, ka ar zemākā līmeņa valsts valodas apliecību darbu neatrast, tad darba meklētāju klubā ir iespējas mācīties 40 stundas valsts valodu.
Pēc Darba meklētāju kluba pakalpojumu saņemšanas klienti ir guvuši “ceļamaizi ” patstāvīgiem darba meklējumiem, jūtas drošāk un pārliecinātāk.
Jaunas zināšanas – jaunas iespējas
Būtisks Nodarbinātības valsts dienesta pakalpojums ir bezdarbnieku profesionālās apmācības un pārkvalificēšanās kursi, jo šobrīd darba tirgus prasības ir mainīgas un augstas, tādēļ mācīties nākas visa mūža garumā. Bezdarbniekiem ir iespējas apmeklēt Profesionālās karjeras izvēles centru, lai arodkonsultantu vadībā saprastu, kādas apmācības būtu nepieciešamas. Sākotnēji svarīgi ir izzināt savu vēlmju, interešu un psiholoģisko atbilstību izvēlētajai izglītības programmai, tajā nepieciešamajām zināšanām, jo, kā atgādina Gēte, “kurš nepareizi sapogā pirmo pogu, netiek galā ar pārējām”.
Bezdarbnieki ir jāizglīto darba tirgū vispieprasītākajās specialitātēs, tādēļ Nodarbinātības valsts dienests seko katra atsevišķā reģiona darba tirgus norisēm, īpaši ilgstoši neaizpildītajām vakancēm; apkopo darba devēju prognozes par savu uzņēmumu tālāko attīstību; seko iepriekš apmācīto bezdarbnieku darbā iekārtošanās rādītājiem; izzina bezdarbnieku izteiktās vēlmes apgūt jaunu profesiju -un pieņem lēmumu, kādās specialitātēs darba tirgū ir nepieciešamība apmācīt jaunus speciālistus. Valsts piešķirtie līdzekļi atļauj apmācīt tikai katru desmito NVD klientu, tādēļ uz dažu specialitāšu programmām ir konkurss. Ir gadījumi, kad nepietiek tikai ar Profesionālās karjeras izvēles centra atzinumu par piemērotību specialitātei. Pirms bezdarbnieka iekļaušanas kādā mācību grupā, viņam ir jāpiedalās testēšanā un pārrunās, kurās izvērtē un salīdzina klientu iepriekšējo sagatavotību konkrētajai mācību programmai. Tas ir nepieciešams, jo Nodarbinātības valsts dienests rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu grib būt pārliecināts, ka katra klienta izglītībā ieguldītie līdzekļi ir izlietoti pareizi.
Atbilstoši normatīvajiem dokumentiem bezdarbnieku apmācībā tiek iesaistīti Labklājības ministrijas noteiktu mērķa grupu bezdarbnieki un arī tādi, kuri nevar atrast pastāvīgu piemērotu darbu, kuri izvēlējušies izglītības programmu un kuru profesionālo piemērotību šai apmācībai noteikusi VBO “Profesionālās izglītības centrs”. Bezdarbnieku apmācība notiek izglītības programmās, kuras ietver attiecīgās izglītības pakāpes valsts profesionālās izglītības standartā noteiktā obligātā profesionālā satura daļu. Stundu skaits programmās ir atšķirīgs – no 320 stundām līdz pat 1240 stundām. Nodarbinātības valsts dienesta organizētajos kursos ir iespējams iegūt: otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kurā, uzsākot mācības, ir nepieciešama iepriekš apgūta pamatizglītība; trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kurā uzņem bezdarbniekus ar iepriekš apgūtu arodizglītību vai vidējo izglītību.
Iespējams arī mācīties programmās, kuras domātas profesionālās kvalifikācijas aktualizācijai un darba spēju pilnveidei, kurās kvalifikācijas ieguve nav plānota, jo tajās uzņem bezdarbniekus ar programmai atbilstošu iepriekšiegūtu profesionālo izglītību. “Iepriekšējos gadus bezdarbnieki brauca uz kursiem Rīgā, tagad vairums apmācības programmu realizācija notiek reģionu centros,” informē A.Vītols.
Atbilstoši Mūžizglītības memoranda nostādnēm kursi tiek organizēti iespējami tuvu klientu dzīvesvietai, kas nodrošina ne tikai NVD pakalpojumu pieejamību bezdarbniekiem, valstij ietaupa ceļa un viesnīcu apmaksas izdevumus, bet arī bezdarbnieki iegūst gan finansiāli, gan psiholoģiski (nav jādzīvo kopmītnēs, jābrauc ilgas stundas uz mācībām).
Algotie pagaidu sabiedriskie darbi
Darbu zaudē dažādi cilvēki. Ne visiem varam prognozēt veiksmīgu un ilgstošu darbā iekārtošanos. Lai dotu iespēju ar savu darbu nopelnīt iztikas līdzekļus bezdarbniekiem ar mazām konkurētspējām darba tirgū, Nodarbinātības valsts dienests organizē algotos pagaidu sabiedriskos darbus.
Sabiedriskajos darbos iesaistītie bezdarbnieki veic uzdevumus, kuru izpildei nav nepieciešama speciāla izglītība vai kvalifikācija – celtniecības palīgdarbos, teritoriju uzkopšanā un labiekārtošanā, krūmu izciršanā, malkas sagatavošanā. “Ar 2001.gada jūliju Nodarbinātības valsts dienests uzsācis divu jaunu aktīvās nodarbinātības pasākumu ieviešanu pilotprojektu veidā: jauniešu darba prakses pie darba devēja un subsidētās darba vietas invalīdiem – bezdarbniekiem. Gada pēdējā ceturksnī tiem pievienosies trešais pilotprojekts – sociālie uzņēmumi pirmspensijas vecuma un ilgstošajiem bezdarbniekiem,” stāsta A.Vītols.
Palīdzība darba meklētājiem
Liela daļa no darba meklētājiem pēc palīdzības vēršas privātās darba biržās, kuras bieži nav reģistrētas NVD un darbojoties nelegāli. Visi Nodarbinātības valsts dienesta sniegtie pakalpojumi ir bezmaksas. Visas brīvās darba vietas ir apkopotas Darba informācijas kabinetos un NVD filiālēs. “Par darba iespējām Vācijā un Zviedrijā informāciju var iegūt jebkurā NVD filiālē. Darba meklētājiem, kuri ir profesionāļi kādā jomā ar vismaz divu gadu darba pieredzi un vēlas paplašināt vācu valodas zināšanas, NVD piedāvā strādāt kā viesstrādniekiem Vācijā, pārsvarā apkalpojošā sfērā. Savukārt darba meklētājiem bez darba pieredzes, bet ar angļu vai zviedru valodas zināšanām piedāvājam praktizēties Zviedrijā lauksaimniecības, lopkopības un dārzkopības nozarēs,” informē A.Vītols. Akreditēto augstskolu dienas nodaļas studentiem ar labām vācu valodas zināšanām, NVD piedāvā vasaras brīvlaikā strādāt Vācijā. Studentiem, lai uzzināti visu par šo pakalpojumu ir jāgriežas savas augstskolas Ārlietu daļā. Pārsvarā šie darbi ir apkalpojošā jomā – viesnīcās un restorānos, lauku fermās, rūpniecībā un citur. “Nodarbinātības valsts dienests iedalīto līdzekļu ietvaros dara visu iespējamo, lai palīdzētu saviem klientiem atgriezties darba tirgū. Bet veiksmīgs rezultāts ir atkarīgs no visu sadarbības partneru labās gribas un godprātības,” uzsver A.Vītols.
