“Laikam sen neesat bijis galvaspilsētā! Atgādināšu, ka Rīga subsidē Liepāju ar desmitiem miljonu! Vismaz izturieties cieņpilni pret donoru!” tā sociālajā tīklā 12. decembrī ierakstīja “Jaunās Vienotības” pārstāve, Rīgas domes deputāte, Attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone, atbildot uz ierakstu, ko bija publicējis liepājnieks Aigars Prūsis. “Rīgā sabojā daudz labu lietu, taču nevajag uzskatīt, ka tā ir visur. Piemēram, koki kastēs nav nekas slikts, tos gan tādam nolūkam īpaši audzē, un tas nebūt nav vienkārši vai lēti. Taču, ja apakšzemes infrastruktūra neļauj, tas ir labs risinājums,” pie fotogrāfijas, kurā redzami koki kastēs uz ietves, rakstīja Prūsis. Šī vārdu apmaiņa izraisīja komentāru straumīti, kur daudzi pārmeta Rīgas domes deputātei augstprātību un neizpratni. Tas atspoguļoja arī to pretstāvi, kas ik pa laikam parādās starp pašvaldībām – tām, kuras dod, un tām, kuras ņem, un starp valsts institūcijām. Proti, diskusijas par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) sistēmu.

Pilsētu kari

Inesei Andersonei un Aigaram Prūsim apmainoties replikām (pieklājīgām), liepājnieks rīdziniecei ierosina atbraukt pieredzē un iesaka: “Risiniet galvaspilsētas problēmas, nevainojot visās nebūšanās reģionus. Rīga ir arī mana pilsēta, tajā dzīvo mani bērni ar ģimenēm, gluži tāpat kā daudziem liepājniekiem, kas jūs apgādā ar jauniešiem!”

Bet viedokļu apmaiņa citu starpā turpinājās. Uldis Šēns pēc Andersones ieraksta ironiski secina: “Sapratāt, pāķi? Neviens lauķis nedrīkst aizskart Rīgu, jo Rīga mums visiem naudu maksā!”

“Jāpiekrīt – ja Liepāja nesaņemtu 10 % no saviem ieņēmumiem no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF), diez vai Liepāja būtu tāda, kāda ir. Liepāja dzīvo uz dotācijām,” raksta kāds ar segvārdu “Vox populi”.

“Ja Rīga un Pierīga nebūtu (ne) veiksmīgi padarītas par ūdensgalvu, tad Liepāja ļoti labi iztiktu bez PFIF. Un arī citas lielās pilsētas, reģionu centri. PFIF ir sekas, likumsakarīgas muļķības sekas, veidojot nesaprātīgu reģionālās politikas modeli,” iebilst Karls. Arī Georgs Kronbergs iebilst un saka Inesei Andersonei: “Atgādināšu, ka pārējā Latvija subsidē Rīgu, piešķirot tai milzīgus ienākumus dodošo valsts galvaspilsētas statusu. Tā ka cieņpilni pret saviem labvēļiem būtu jāizturas tieši jums.”

Nesen arī Rīgas un Pierīgas paš-
valdību apvienība “Rīgas metropole” izplatīja publisku paziņojumu, aicinot veikt izmaiņas līdzšinējā kārtībā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu un noteikt, ka valsts un pašvaldības veic vienādu iemaksu apjomu fondā.

Kopā 246 miljoni eiro

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) fonda ieņēmumi 2025. gadā plānoti 246 164 957 eiro apmērā. Šo summu veido 50 630 855 eiro valsts budžeta dotācija un 195 534 102 eiro pašvaldību iemaksas. Par to liecina Ministru kabineta (MK) noteikumi par PFI fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2025. gadā.

Pamatojoties uz Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, šādi MK noteikumi jāizstrādā katru gadu, nosakot katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas un kārtību. Pašvaldību iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2025. gadā veiks Rīga, Jūrmala un septiņi Pierīgas novadi. Latvijā ir septiņas valstspilsētas un 36 novadu pašvaldību teritorijas – kopumā 43 pašvaldības. Atbilstoši šā gada aprēķinam 34 pašvaldības saņems dotāciju no PFI fonda, bet deviņas pašvaldības PFI fondā veiks iemaksas – faktiski uzturēs no savu iedzīvotāju līdzekļiem.

Rīgas plānotā iemaksa ir vislielākā – 138,6 miljoni eiro jeb 15,7 % no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem. Cik maksās un cik saņems pārējie – skat. tabulu.

Kārtība kopš 2016. gada

Pašreizējā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ieviesta 2016. gadā, pieņemot jaunu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Kopš tā laika PFI aprēķinam izmantojot piecus katras pašvaldības izdevumus raksturojošus kritērijus un vērtētos ieņēmumus.

Četri izdevumus noteicošie kritēriji raksturojot katras pašvaldības iedzīvotāju skaitu un struktūru: kopējais iedzīvotāju skaits, bērnu skaits vecumā līdz sešiem gadiem, bērnu un jauniešu skaits vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, kā arī darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits. Piektais kritērijs esot pašvaldības teritorijas platība.

Savukārt terminu “vērtētie ieņēmumi” pamatā piemērojot diviem galvenajiem nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetos: attiecīgajam gadam prognozētos IIN un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus. Pašvaldības, kurām pēc likumā noteiktajiem kritērijiem vērtētie ieņēmumi ir mazāki par vidējiem ieņēmumiem, izmantojot diezgan komplicētas formulas aprēķinus, saņem dotāciju no PFI fonda (60 % apmērā no prognozētā iztrūkuma). Savukārt pašvaldības, kurām vērtētie ieņēmumi ir lielāki, veic iemaksas PFI fondā.

Sistēma ilgtermiņā neesot attaisnojusies

Ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma mērķis bijis radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, kā arī veicināt to iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā.

Vai mērķis sasniegts un sistēma attaisnojusies? “Jau tad, kad pašreizējo Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu izstrādāja un pieņēma, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norādīja, ka tas nerada pārliecību par sistēmas spēju darboties ilgtermiņā. Tagad redzam, ka mūsu prognozes ir piepildījušās: pēc nodokļu reformas būtiski palielinājusies disproporcija starp pašvaldībām ar zemākiem un augstākiem ieņēmumiem, tādējādi aizvien vairāk pieaug donorpašvaldību maksājumi PFI fondā, savukārt reģionu pašvaldībām nepietiekams pašu resursu apjoms tikai palielinās. Pašvaldībām piekritīgā nodokļu ieņēmumu daļa, kopš šis likums stājies spēkā, ir būtiski samazinājusies, un 2025. gadā tā veidos tikai 16 % no nodokļu ieņēmumiem valsts kopbudžetā. Bet vēl pirms pieciem gadiem pašvaldībām piekritīgā nodokļu ieņēmumu daļa pārsniedza 20 %,” situāciju skaidro LPS padomniece Lāsma Ūbele.

Uz pašvaldību rēķina iepriekšējos gados esot veikta darbaspēka nodokļu reforma, par labu valsts budžetam pārdalīti dabas resursu nodokļa un azartspēļu nodokļa ieņēmumi. Bez papildu finansējuma pašvaldībām noteiktas jaunas autonomās funkcijas, pieņemta virkne normatīvu, kas būtiski palielina pašvaldību izdevumus bez atbilstoša ieņēmumu pieauguma u. c.

“Rezultāts ir tāds, ka praktiski jau visas pašvaldības saskaras ar naudas nepietiekamību. Savukārt darbaspēka nodokļu reforma ietekmē to reģionu pašvaldības, kuru teritorijās strādājošo darba samaksa ir samērā mazāka. Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos joprojām būtiski atšķiras. Piemēram, Latgalē tā ir par vairāk nekā 30 % mazāka nekā Rīgā, līdz ar to atšķiras arī strādājošo nomaksātais IIN pašvaldību budžetos.

Šobrīd īstenotā darbaspēka nodokļu reforma un izmaiņas IIN politikā (neapliekamā minimuma pieaugums, nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošo personu palielinājums u. tml.) nāk par labu strādājošajiem un uzņēmējiem, bet rada problēmas virknei pašvaldību, jo samazinās iedzīvotāju veiktie IIN maksājumi to budžetos. Attiecīgi samazinās arī šīm pašvaldībām piekrītošā IIN ieņēmumu daļa.

Lielākā vidējā mēneša bruto darba samaksa ir Rīgā un Rīgas reģionā. Tāpat šajā reģionā ir lielākais iedzīvotāju un darba vietu skaits, attiecīgi Pierīgas pašvaldībām ir arī lielākie IIN ieņēmumi. Līdzīga situācija ir arī ar nekustamā īpašuma nodokli – deviņu Rīgas reģiona pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, kas piedalās izlīdzināšanā, veido 64 % no kopējiem nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem PFI aprēķinā, un attiecīgi pārējo 34 pašvaldību daļa ir tikai 36 %. Vienlaikus jāatzīmē, ka Rīgas reģiona pašvaldībās deklarētā dzīvesvieta ir 47 % Latvijas iedzīvotāju,” “Latvijas Avīzei” vēsta Lāsma Ūbele.

Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka situācija ir jāmaina, sarunās ar Finanšu ministriju jau esot panākta vienošanās, ka šogad turpinās darbu pie PFI sistēmas pilnveides. LPS uzskata, ka jāpalielina tā pašvaldību ieņēmumu daļa, kas paliek katras pašvaldības rīcībā, tādējādi sekmējot pašvaldību attīstības iespējas no pašu resursiem. Savukārt donoru pašvaldību dalības samazinājums PFI fondā jāaizstāj ar līdzvērtīgu valsts budžeta dotācijas pieaugumu, kuras iemaksu proporcija nepilnu 15 % apmērā PFI fondā faktiski neesot mainījusies kopš 2016. gada.

Finanšu ministrija: par 9 % vairāk nekā 2024. gadā

Finanšu ministrija arī informē, ka Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība ir vienojusies – šogad PFIF aprēķinu veiks pēc pašreizējā likuma un darbs pie sistēmas pilnveides turpināsies šogad.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksejs Jarockis vēl atzīmē, ka PFIF aprēķinā pašvaldībām izmanto vienotus kritērijus un šobrīd neesot iespējams mainīt fondā paredzēto pašvaldību iemaksu apjomu. “Papildus jāatzīmē, ka PFI aprēķinam izmanto informāciju no valsts administrētām datubāzēm, tādā veidā nodrošinot PFI aprēķinā iekļauto datu pārbaudāmību un salīdzināmību,” vēsta A. Jarockis. Viņš arī uzsvēra, ka tagadējā PFI sistēmā izmantotās kritēriju grupas, proti, iedzīvotāju skaits un to demogrāfiskā struktūra, kā arī pašvaldības teritorija, vistiešākajā mērā korelējot ar pašvaldībām uzlikto pienākumu nodrošināt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, ievērojot Pašvaldības likumā noteiktās autonomās funkcijas. Turklāt šogad, salīdzinot ar 2024. gadu, PFI fondā esošie līdzekļi plānoti par 9 % vairāk.

FM pārstāvis arī informēja, ka 2025. gadā papildu valsts budžeta līdzekļi 2,5 miljonu eiro apmērā piešķirti drošības stiprināšanai piecām ES ārējās robežas pašvaldībām (Alūksnes, Balvu, Augšdaugavas, Ludzas un Krāslavas novadam), finansējumu sadalot uz katras pašvaldības ārējās robežas kilometriem. Šāds risinājums ir piemērots pirmo reizi.

“Rīgas Metropoles” pašvaldības iebilst

Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas Metropole” nesen izplatīja paziņojumu, aicinot, ka jau 2025. gada MK noteikumu projektā pašvaldībām un valstij jānosaka vienādi iemaksu apjomi. Jo šogad Rīga kopā ar Pierīgas pašvaldībām PFI fondā iemaksās 195 miljonus eiro, kamēr valsts dotācija plānota vien 50 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus “Rīgas Metropole” aicinājusi pēc iespējas ātrāk nodefinēt minimālo pakalpojumu grozu, kas pašvaldībām jānodrošina iedzīvotājiem. PFI fonda līdzekļi iemaksātāju ieskatā esot jāpiešķir tikai tām pašvaldībām, kuras ar saviem līdzekļiem nespējot šos pakalpojumus nodrošināt. Pretējā gadījumā veidojoties nevienlīdzīga situācija, kad daļa no pašvaldībām – dotāciju saņēmējām – varot atļauties daudz vairāk papildu pakalpojumus un labākā kvalitātē nekā Rīga un Pierīga.

Ilmārs Randers

REĢIONĀLĀ NEVIENLĪDZĪBA DEGRADĒ VALSTS ATTĪSTĪBU

Dzintars Adlers, Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs: “Alūksnes novada pašvaldība ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF) saņēmēja. Ļoti labi saprotu abas puses – gan dotētājas, gan saņēmējas pašvaldības. Dotētājas noteikti vēlētos šīs finanses izmantot saviem investīciju plāniem vai pašvaldības pamatfunkciju veikšanai. Tomēr mums, finanšu izlīdzināšanas fonda saņēmējām pašvaldībām, ir svarīgi, lai visas pašvaldības valstī attīstās līdzsvaroti. Kvalitatīvi veikt funkcijas tikai ar saviem finanšu līdzekļiem mēs nespējam.

Runājot par šīm detaļām, vēlos atgādināt, ka visaugstākie teritoriālās nevienlīdzības rādītāji Eiropas Savienībā ir Latvijai. Arī Eiropas augstākās finanšu institūcijas norāda, ka mūsu valdībai ir jāveic preventīvāki pasākumi šīs situācijas uzlabošanai, lai mazinātu reģionālo nevienlīdzību. Atšķirības ļoti labi atspoguļojas vidējā atalgojumā un iekšzemes kopprodukta rādītājos starp novadiem. Ir ļoti bēdīgi, ka pēdējo 20 gadu laikā šie rādītāji uzlabojušies tikai par pāris procentiem. Sekas ilgtermiņā ir dramatiskas, cilvēki atstāj zemāk attīstītas teritorijas, sociālā nevienlīdzība šķeļ sabiedrību, veido neuzticību valsts pārvaldei un degradē valsts attīstību. Atalgojums Alūksnes novadā ir ievērojami zemāks nekā Rīgā, vidēji Latvijā, pat zem vidējā Vidzemē. Līdz ar to atšķiras arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iemaksas apmērs pašvaldības budžetā.

Šogad Alūksnes novads no PFIF saņems 4 797 255 eiro. Skaidrs ir tas, ka bez šī finansējuma mēs nespētu kvalitatīvi izpildīt pašvaldībām noteiktās autonomās funkcijas, nerunājot nemaz par investīcijām attīstības plānu īstenošanai.

Domāju, ka pie arvien pieaugošā pašvaldību funkciju apjoma un tā, ka pēdējo gadu laikā arī sociālā budžeta apjoms ir pieaudzis divreiz vairāk, nekā pieaug pašvaldību budžeti, bez papildu atbalsta vai funkciju mazināšanas pašvaldībām reģionālās atšķirības neuzlabosies.

Un tas jau ir kliedzoši! Tāpēc vēlos uzsvērt, ka ne tik svarīgi ir PFIF aprēķina formulā analizēt dažus procentus, kas kardināli pat ilgtermiņā neko nemaina, bet domāt par citām iespējām, kas atvieglo dotāciju saņēmēju budžetus, kā, piemēram, birokrātiskās procedūras un nelietderīgās funkcijas. Bet, ja runājam par šo dotāciju, tad šobrīd bez tās pastāvēt būtu ārkārtīgi sarežģīti. Protams, nākotnē tas var būt cits finanšu avots no valsts budžeta vai citi atbalsta veidi. Ļoti svarīgi mūsu valdībai ir nepazaudēt virsmērķi, to, ka izlīdzināšana ir domāta valsts attīstības līdzsvarošanai, un apzināties, ka ar šī mērķa sasniegšanu nevaram vilcināties. Šobrīd, redzot kādi izdevumi plānojas valsts lielākajiem projektiem, kā arī vadoties no demogrāfiskās situācijas prognozēm valstī, vienīgās cerības mūsu pašvaldībai ir uz Austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības plānu.”

CITA DOTĒŠANAS MODEĻA NAV

Astrīda Harju, Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja: “Smiltenes novada pašvaldība saņem dotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. 2025. gadā Smiltenes novadam tie būs 1,8 procenti jeb 4 525 950 eiro no visiem šajā fondā iemaksātajiem līdzekļiem. Pašvaldības finanšu izlīdzināšanas fonda sistēma ieviesta jau kopš 2016. gada. Tā katru gadu tiek pārskatīta, bet, kad pienāk kārtējais brīdis pieņemt konkrētā jaunā gada valsts budžetu, valdība saprot, ka cita modeļa, kā nodrošināt reģionu vienmērīgu attīstību Latvijā, nav. Šo naudu Smiltenes novads tērējis un turpinās to darīt, bez tās mēs pastāvēt un veikt likumā noteiktās pašvaldības funkcijas nevaram. Šāda situācija ir tādēļ, ka Smiltenes un vēl citu Latvijas 33 pašvaldību budžetos galvenie ienākumi veidojas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kurš nav tik liels kā bagātajās pašvaldībās. Nav noslēpums, ka Pierīgā strādājošajiem ir ievērojami lielāka darba samaksa par paveikto mēnesī, nekā tas ir reģionos. Līdz ar to arī atšķiras strādājošo maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas ir galvenā katras pašvaldības budžeta ieņēmumu daļa. Izrēķinot izdevumus noteicošos kritērijus katrā pašvaldībā, kas ir, piemēram, kopējais iedzīvotāju skaits, strādājošo, bērnu, jauniešu un pensionāru skaits, kā arī pašvaldības teritorijas platība, Smiltenes novads ir starp tām pašvaldībām, kurām ienākumi budžetā ir zemāki par vidējiem, tādēļ saņem šo dotāciju no finanšu izlīdzināšanas fonda. Pagājušajā gadā Smiltenes novada pašvaldības budžetā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksām ienāca 15,2 miljoni eiro, bet šogad tas papildināts vien nedaudz vairāk – par 15,5 miljoniem eiro. Toties pieauguši izdevumi – palielināta minimālā alga, pabalstu apmēri, pansionātu izmaksas, pašvaldībai klāt nākušas pašvaldībai obligāti veicamās autonomās funkcijas un cits. Bez pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda atbalsta izdzīvot nevarētu.”

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.