Dieva žēlastība paliek nemainīga!

Parunāsim- padomāsim

Ierosmi šim tematam deva laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” žurnālistes Agitas Bērziņas publikācija ,,Dalās Gaismā un mīlestībā”, (13.12.2024.NR.)

Šis gads man nesis gan lielus pārbaudījumus, gan arī prieku jo tieši visgrūtākajā brīdī manā dzīvē ienāca Maija Kadiķe, kura man kļuva par Garīgo skolotāju Dvēseles sargātāju un viņas sūtījumi, kuri ir pazīstami kā vēstījumi, atjaunoja manu Mīlestību uz Dievu, Kristos Dzīvo Gaismu. Patiesībā esmu kristiete, bet Kristus manī ir ienācis un palicis. Man ir laimējies ar draugiem, ar ģimenes ārsti, savu sargeņģeli, arī Viņš ienāca šogad manā sirdī.. Dzīvē ir gājis dažādi, līdz pat bezdibenim, bet vienmēr pacēlusies virspusē jo Dievs ir nesis uz savām rokām. ,,Nepaļaujieties uz ieguvumu, mantai nepiesieniet sirdi’’(Ps. 62.11) saka Dieva vārds un par to liecību dod, arī rakstā pieminētie cilvēki Ilva Sāre un citi. Bet nu pie savām pārdomām.

KRISTUS DZĪVĀ GAISMA

Kungs JĒZU! Tu esi tieši tāds, kāds Tu mums esi nepieciešams!

Savas pārdomas atkal sākšu ar savas Garīgās SKOLOTĀJAS MAIJAS KADIĶES EŅĢEĻU skolas radītājas, vadītājas eņģeļu terapeites, praktiķes un rakstnieces ,kura ir kā medijs ar Debesīm, jo saņem vēstījumus no eņģeļiem, klātesot KRISTUM. Jo vairāk lasu atziņas, vēstījumus jo vairāk arī manī ienāk gaisma, pavisam jaunā interpretācijā, ļoti uzrunā un pārliecina. Esmu daudz lasījusi par Kristu, dzirdējusi, bet SKOLOTĀJA iedeva pavisam citu vēstījumu, ļoti saprotamu.

Kā tas notika? Izraksts no dienasgrāmatas

Ir 2024. Gada 25. Aprīlis.

Lasu Maijas KADIĶES- SKOLOTĀJAS, man sirdij tuvos un reizē pārliecinošos vārdus.

• Meklētājs atrod, Izslāpušais padzeras, Redzošais ierauga. Mīlošais piedzīvo.

Katrs cilvēks iet savu meklējuma ceļu. Sākumā tas ir neskaidrs, bet ar laiku kļūst arvien saprotamāks un patiesāks.

Ceļš ieved iekšējos dziļumos, kur ja esam gatavi, varam satikties ar Kristus dzīvo gaismu.

• ES esmu Gaisma, kas ir pār visiem.
• Es esmu viss: Viss kas nāk no manis un viss nāk manī.
• Sadaliet koku, es esamu tur, pacel akmeni un tu mani atradīsi,

Kā saglabāt sevī ticību, kā būt atvērtam labajam un spēt ieraudzīt pozitīvo tik daudzās sev apkārt esošās lietās un notikumos?

Atbilde: it visā būt sirdī un veidot savu dzīvi no šīs Gaismas telpas sevī’’

Vēl viens vēstījums, kuru pierakstījusi Maija KADIĶE

• ,,Es gaidu jūs vistumšākajā naktī un izmisuma kliedzienā, jo tieši tad jūs atceraties par mani un Tēvu.
• Ejot tik tuvu blakus, esmu kā ozols, pie kura stumbra jūs atspiežaties, lai atgūtu savu spēku.
• Es esmu kā jūra, kas nekad neizsīkst. Jums tikai jāsaņem drosme, lai ienirtu tajā un piepildītu katru savu šūnu ar manu klātbūtni.
• Nekad vairs neapstājaties, vienmēr esiet modri un apmeklējiet mani. Jo es soļoju blakus katram. Tagad un vienmēr’’

Varētu jau sacīt, ka tas ir tiešs vēstījums cilvēkam, kuru Dievs ir izredzējis, kurš ar Svētā gara dāvanām un dod šo vēstījumu tiem ,kuri to grib dzirdēt. Paldies, Skolotājai, kura no sirds dalās ar KRISTUS vēstījumiem. Ticu, ka tas nonāk daudzu ausīs, jo sekotāju ir daudz.

Ko man nozīmē KRISTUS?

Vislielākais SKOLOTĀJS, ārpus laika un telpas Viņu pieņemu arī kā savu GLABĒJU, DRAUGU ar kuru varu parunāties un lūgties, sirdī lūgt piedošanu Dievam ,caur JĒZU KRISTU. Esmu kļuvusi sirds redzīgāka, arī izejot dabā- tagad es vairs tā ar prātu nepaeju garām kokiem, kukainīšiem, lietām, kurām nepiešķīru dziļāku jēgu, tagad caur sirdi redzu, ka vismazākajā ir Kristus. Ja cilvēki par to vairāk padomātu, tad gan nedarītu pāri vājākajiem, arī dzīvniekiem. Jo KRITUS taču pats ir teicis, ko jūs darījuši vismazākajiem to esat darījuši MAN. Tad jau arī deputāti tā neplēstos pēc varas, ja ielaistu sevī KRISTU. Man jau grēku netrūkst, tāpat gribas dusmoties, pietiek jau visa, kas Dievam nav tīkams, bet paldies, SKOLOTĀJAI par Kristus vēsti, Lasu viņas grāmatās lūgšanas Kristum klātesot. Tas ir noticis, KRISTUS GAISMA nāk manī un paliek. Caur vārdu un Mīlestību jo VIŅŠ taču man palīdzēja un ir klāt, tikai reizēm patiesi grūti visu tā pieņemt. Bet labā ziņa ir tāda, ka šogad Lieldienas man nebija tikai Lieldienas un KRISTUS augšām celšanās, tās beidzot bija arī mana augšāmcelšanās. katru reizi, kas pārvaru sevī kādu aizvainojumu, vai nepatiku darīt kādu darbu. Pēc dabas esmu ļoti strauja, ātri aizdegos, Kad esmu laikā apstājusies piepalīdzot Kristum, tagad Eņģeļiem, tad notiek mana augšām celšanās- manas Lieldienas.

• Tagad varu teikt tā- Ar Kristus Spēku ceļos es no rīta un vakarā eju gulēt un skaitu lūgšanu, ko Viņš pats ir mācījis. To daru arī ejot ārā, braucot transportā. Kaut arī esmu viena es klāju galdu un piesaucu Jēzu kā savu viesi un Pestītāju.
• Lūdzos par aprūpes centriem, to darbiniekiem, skolām, skolotājiem, par bērniem es lūdzos, par cilvēku savstarpējām attiecībām par sevi un visiem ,sevišķi par slimajiem un grūtībās nonākušajiem.

Dod spēku Kristu atsegt savu sirdi, lai tajā ielīst dzīvinoši vārdi, Lai Tevi satiekot es ieraudzītu sevi un to, cik manī ir no Tevis/

Dod spēku, Kristu, turēties pie Tava Vīna koka, lai visus sargā Tava svētā roka.

Lai mēs tie zari, būtu augļiem pilni, ko Tu ar lūgšanām vēl papildini.

Arī Ziemassvētki šogad man nāk ar citu skaņu, ar Kristus Gaismu, sējot Mīlestību.

Izraksts no dienasgrāmatas

Mīlestībā iet mazumā. Tās trūkums jūtams ik uz soļa. Kari, nemieri valstīs, ģimenēs nav nekas vairāk kā Mīlestības trūkums. Lai kāds varmāka ir Krievijas agresors, pie vainas ir viņa ledus sirds, tajā nemājo Gaisma un trūkst paša galvenā- MĪLESTĪBAS! Kas atkausēs viņa LEDUS SIRDI? Uguns PŪĶIS vai vienkāršs Zieds saulē uzplaucis! MĪLĒSIM NO SIRDS UN DVĒSELES. Mīlēsim kā to darīja Marija Magdalēna dandemā ar KRISTU. Lūgsimies un vēlreiz lūgsimies. Par Mīlestību.

Man Ziemassvētki tagad nozīmē klusumu- Lielākā Dāvana ir Kristus bērniņš. Mans Dvēseles eņģelis iet pa priekšu satikties ar Kristus Dzīvo Gaismu. Eņģeļi reizēm iemiesojas cilvēkā un pilda Dieva dotos uzdevumus, Uzskatu, ka tādi ir arī draudžu gani, medicīnas darbinieki, aprūpētāji, kuri strādā sociālajā jomā, ieskaitot vadītājus. Visi labas gribas cilvēki, Eņģeļi pārlido Latviju.

• Par savu nodzīvoto laiku es saku tikai PALDIES! Nevienu minūti pat ne sekundi no tā neizsvītroju jo tā ir man vienīgā dzīve ar kāpumiem, kritumiem, aizām, bedrēm, pērkoniem, negaisiem, ar sauli un lietu, lēnu vēju un bezvēju. Bet to man Dievs dāvājis, neviens cits. To es tagad aizvien vairāk saprotu un pieņemu.

Nāk Ziemassvētki ar cilvēcīgām prasībām, steiga pārņēmusi un tomēr atbalstu Eināra Alpes, Latvijas ev.lut. baznīcas Daugavpils diecēzes bīskapa teikto, kas izvēlēts arī par šī numura citātu ,,Novēlu svētkus patiesi izdzīvot, nevis izskriet kā maratonu ar klapēm uz acīm un ausīm’’

Kristu! Dzīvais Dievs! Tu manā sirdī jaunu sēklu sēji. Atjaunoji to, kas nonīkt sāka spēji. Tu Gaismu lēji nemanāmi klusi un saviļņoji manu dvēseli. Nāks Ziemassvētki un svētā naktī sildīs nosalušos prātus .Es zinu, Dievs, ka Cilvēku Tu stiprini vienmēr- jo lielāka nelaimē tas nonāk jo vairāk Tu nes uz savām rokām. UZTICIES, CERI, MĪLI! Uzticies Dieva žēlastībai. Mācīsimies piedot sev, citiem. Iesim rakstā pa dzīvi.

Ziemassvētku gaidās

Pār laukiem sniega pārslas lido,

Viņu plīvurs maigs un liegs

Tāltālu apņem zemi plašo,

Pār dārziem dvašo ziemas miegs.

Kā zvaigžņu kūļi debesīs

Tā eglītēs drīz sveces iedegsies,

Eņģeļmati pavedienus raisīs,

Iemirdzēsies jaunā pasakā

Degs augstu spožās sapņu sveces,

Un katrā logā spīdēs viņu glāsts.

Bet baznīctornī gailis zvaniem līdzi

Drīz dziedās Ziemassvētku dziesmas mums!

Lai Gaisma kļūst par galveno atbalsta punktu

Pārdomās dalījās Ieva Pētersone – laikraksta lasītāja