Sandra Apine
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Zemessardzes 31. kājnieku bataljons sadarbībā ar Alūksnes un Apes novada fondu sācis ziedojumu vākšanas kampaņu ukraiņu karavīriem. Kampaņa sākas tagad, labo darbu mēnesī, un turpinās līdz pat 31. martam. Mērķis ir savākt līdzekļus karadarbībā tik ļoti noderīgai tehnikas vienībai – džipam.
Mērķēta konkrētai vienībai
“Aicināsim akcijā iesaistīties bataljona karavīrus, zemessargus un arī veterānus, kopīgiem spēkiem mēģinot savākt līdzekļus bezceļu braucamajam, un, ja savākto līdzekļu būs vairāk, – auto varētu piepildīt ar citām karavīriem vitāli svarīgām lietām un materiāltehniskajiem līdzekļiem,” stāsta Zemessardzes 31. kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Jānis Freimanis.
Kā jau tas ir pierādījies – jo mērķētāk ziedojumus vāc, jo rezultatīvāka izdodas labdarības akcija. Kampaņa īpaša ar to, ka tā ir mērķēta konkrētai ukraiņu vienībai. “Interesanti tas, ka Latvijas NBS Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 31. kājnieku bataljons palīdzēs Ukrainas bruņoto spēku 2. brigādes 31. bataljonam Ukrainā – precīzāku lokācijas vietu nedrīkstu minēt drošības apsvērumu dēļ. Sakritība ir nejauša, bet varbūt likumsakarīga – uz šo bataljonu alūksniešu ziedotos automobiļus konvojā nogādāja mūsu veterāns Juris Ločs – tā veidojās kontakti un sadarbība,” stāsta J. Freimanis. Zemessardzes veterāns Juris Ločs ir arī šīs kampaņas iniciators.
Iepriekš saziedots teju tūkstotis
Šī nav pirmā reize, kad 31. kājnieku bataljons organizē un iesaistās labdarības akcijā. Līdzīgas rīkotas arī iepriekš, piemēram, 2022. gada nogalē bataljons atvēra speciālu kontu, kurā personāls un zemessargi saziedoja savus personīgos līdzekļus – aptuveni 800 eiro, un sadarbībā ar Alūksnes brīvprātīgo Pāvelu Čorniju tika sarūpētas ukraiņu karavīriem svarīgas lietas – riepu ķēdes automašīnām, kas atvieglotu pārvietošanos pa bezceļiem, virszābakus, kuri noder mitrumā, kā arī uzlādes stacijas (powerbank), kas ir svarīgas, lai pastāvīgi uzlādētu savas elektroniskās iekārtas. Tāpat daudzi zemessargi ziedo arī personīgi – kurš gan labāk par karavīru apzinās karavīra vajadzības un situācijas nopietnību. J. Freimanis pauž cerību, ka šogad varēs sarūpēt vēl vairāk.
“Sākot kampaņu, paralēli meklēsim arī piemērotāko džipu variantus un tad atbilstoši savāktajiem līdzekļiem attiecīgo iegādāsimies,” stāsta komandieris.
Vajadzības izzinātas klātienē
Ukraiņu karavīru vajadzības klātienē bijusi izdevība izzināt zemessardzes veterānam Jurim Ločam, kurš piedalījies Alūksnes un Apes novada fonda un Pāvela Čornija organizētajos konvojos uz Ukrainu. “Viena no akūtākajām vajadzībām ir riepas – piefrontes joslā lādiņu šķembu ir pilns, riepas momentā ir beigtas un vajag jaunas. Tāpat tagad, ziemai sākoties, noderīgi ir ķīmiskie elementi apsildīšanai,” būtiskāko min J. Ločs.
Ukraiņu 31. bataljonā viņš nokļuvis vasarā kārtējā konvojā, kas startējis no Alūksnes ar vairākām saziedotajām automašīnām. “Tur iepazinos ar vienu no vienības vadītājiem ar iesauku “Ļešij”, kurš novērtēja manu empātiju pret dzīvo radību. Kopā braucām no poligona un ceļmalā ieraudzījām divus kaķēnus iebēgam zālē. Tuvākās mājas tur bija divdesmit kilometru attālumā, līdz ar to skaidrs – kaķi šajā vietā būs lemti nāvei. Saku ukrainim, ka nevar šitā kaķīšus mežā atstāt, šis “padeva atpakaļ”, abus atradām – bija galīgi izkāmējuši –
un aizvedām pie cilvēkiem. Pēc tam ukrainis man sūtīja aizkustinošus foto, ka, lūk, kaķēni ir pie vietas, un novērtēja manu iejūtīgo attieksmi. Stāsts pierāda to, ka cilvēcība pat kara apstākļos nav nekur pazudusi, un ukraiņu karavīrs ir gatavs parūpēties arī par kaķēnu kara laukā,” stāsta J. Ločs.
Plāno nogādāt pats
Jauniegūtie draugi aicināja Juri ciemos – lai braucot kaut bez dāvanām, jo atbalstošs plecs un sarunas viņiem ir tikpat vajadzīgas kā materiālais atbalsts. Sacīts darīts, J. Ločs braucienu apsver, taču ne bez dāvanām – tā radusies ideja savākt līdzekļus ukraiņu bataljonam noderīgām lietām. “Un kas var būt labāk, kā vienas vienības palīdzība otrai, turklāt abām vienādi nosaukumi,” teic J. Ločs. Apjautājoties “Ļešijam” par vajadzībām, zemessargi uzzināja, ka būtu noderīgs kāds busiņš vai džips, taču nesmādēšot nevienu auto. “Ukraiņi ir pieticīgi, bet es tur biju un redzēju, pa kādiem ceļiem vai pareizāk – bezceļiem viņi brauc. Tur kā uzlīst, tā ceļš paliek kā dubļu slidkalniņš. Piedzīvoju situāciju – sāka smidzināt, un ukraiņu karavīri momentā sāka krāmēties prombraukšanai, citādi spēkrati iestigšot un projām vairs netikšot. Ar džipu ir daudz labākas izredzes kaut kur tikt,” stāsta J. Ločs, kurš pats plāno saziedoto automašīnu nogādāt mērķī. “Prieks satikt tādus ukraiņu karavīrus – kārtīgi veči, savas dzimtenes aizstāvji – tieši tādi paši, kā mūsu zemessargi,” viņš vērtē. J. Ločs pateicas komandierim par iniciatīvas atbalstu un izsludināšanu, jo komandā ir spēks – vienam pašam viņam neko tādu neizdotos saorganizēt.
Palīdzēt un mācīties
Jautāti, kā militārpersonas saredz turpmāko notikumu attīstību Ukrainā, J. Freimanis atzīst, ka situācija ir ieilgusi un nav prognozējama. “Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka karš nebeigsies tuvākajā laikā – ne rīt, ne parīt, ne tuvākajā laikā. Ukrainas armijas sniegums ir uzteicams. Viņi cīnās profesionāli un to dara arvien profesionālāk, jo mācās reālā karadarbībā,” vērtē komandieris J. Freimanis, piebilstot, ka tas, ko Latvija šajā laikā var darīt, – palīdzēt ukraiņiem, un šo laiku lietderīgi izmantot, stiprinot visaptverošas Latvijas valsts aizsardzības spējas, kas ietver arī civiliedzīvotāju iesaisti.
Reklāma