Vidagā, “Sikšņu skolā”, apskatāma jauna izstāde – Virešu pagasta četru mednieku medību trofeju izstāde. Tajā redzami briežu, aļņu, stirnu āžu ragi, bebra un lūša galvaskausi, mednis, rubenis, vilka āda un galvaskauss, mežacūkas ilkņi, arī lapsas, lūša un jenota āda. Ir arī zelta un sudraba godalgas ieguvušas trofejas. “Izstāde ir daudzveidīga un nav izvietoti, piemēram, tikai ragi. Vērts zināt, ka visi medījumi nomedīti tepat Virešu pagasta teritorijā. Jā, arī vilks nomedīts mūsu pagastā. Vilki ir ļoti piesardzīgi dzīvnieki, dzīvo cilvēkam grūti pieejamās vietās, un medniekiem ir grūti viņus izvilināt. Tas, ka mēs vilkus neredzam, nenozīmē, ka viņu nav. Ik pa laikam saimniecībām uzbrūk. Vislabākais laiks vilku medīšanai ir ziemā, kad var redzēt pēdas,” stāsta izstādes idejas autore, bibliotēkas vadītāja Margarita Sarkangalve.
Par medību lietām viņa ir zinoša, jo vīrs Guntis ir mednieks un arī viņš izstādei atvēlējis savas medību trofejas. Mednieks bija arī viņa tēvs un vectēvs, interese par šo nodarbi ir arī deviņgadīgajam dēlam, kurš labprāt dodas tajās par dzinēju.
“Mednieku saime Virešu pagastā ir liela, ja ne katrā, tad katrā piektajā mājā dzīvo mednieks, ir vairāki mednieku klubi. Bez medībām iztikt nevarētu. Pilsētniekiem varbūt to ir grūti saprast, tomēr reizēs, kad iesprūk pilsētā kāds meža zvērs, prieks par to nav, un zvēru noķer. Mežā zvēram ir iespēja izbēgt, bet kautuvē tādas iespējas nav. Šoreiz izstādei atsaucās četri mednieki, bet, ja šādas medību trofeju izstādes organizēšana kļūs par tradīciju, nešaubos, ka dalībnieku būs vairāk. Medības ir neviennozīmīgi vērtētas, tādēļ šoreiz mednieki atturējās piedalīties,” saka M. Sarkangalve. Šoreiz izstādē ir Andra Klētnieka, Alda Reinerta, Intara Kazaka un Gunta Sarkangalvja medību trofejas.
Izstāde apskatāma līdz 20. decembrim katru darba dienu kopienas centra darba laikā. Izstādi atklāja pirmdien, un, kā teic M. Sarkangalve, – interese par to ir, un apmeklētāji nāk.
Reklāma