Reģionu ziņas: Ekskursijā Smiltenes kapus varēs iepazīt no cita skatu punkta

Šogad Smiltenes pilsētas svētku “Vasaras vakari Smiltenē” ietvaros Smiltenes novadpētniecības muzejs sadarbībā ar Smiltenes novada Tūrisma informācijas centru ir izveidojis ekskursijas maršrutu Smiltenes pilsētas kapos Vaļņu ielā. Ekskursijas gida pavadībā kapsētā tiks organizētas, lai atcerētos, pieminētu un atgādinātu interesantus faktus par pilsētas kapiem, parādītu ievērojamu smilteniešu atdusas vietas kā pilsētas viesiem, tā vietējiem iedzīvotājiem.

Ekskursijas Smiltenes pilsētas kapos ir paredzētas 20. jūlijā, dienu pirms kapusvētkiem. “Smiltenes pilsētas kapos apbedīti daudzi ievērojami smiltenieši – cilvēki, kuru devums pilsētas un novada vēsturei ir nenovērtējams. Tie bija ļaudis, kas nesa pilsētas vārdu kultūras, zinātnes, izglītības un sporta jomā, tie bija ļaudis, kas nenogurstoši cīnījās par brīvas un neatkarīgas Latvijas valstiskumu, tie bija ļaudis, kas atstāja aiz sevis mantojumu, kuru lietojam vēl šobrīd, paši to neapzinoties. Skolotāji, mākslinieki, mācītāji, karavīri, sportisti un amatu meistari, rakstnieki un dzejnieki – viņu devums dažādos laikos materializējies grāmatās, būvēs, mākslās, likumdošanā un galu galā – atmiņās. Viņu apzināšanai un piemiņai Smiltenes novadpētniecības muzejs sadarbībā ar Smiltenes TIC ir izveidojis ekskursijas maršrutu Smiltenes pilsētas kapos Vaļņu ielā,” informē Vita Blate, Smiltenes novadpētniecības muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja.

Viņa atgādina, ka Smiltenes pilsētas kapiem ir sena vēsture. Kapsētas pirmsākumi saistās ar Smiltenes draudzes mācītāju Hasenšteinu valdīšanas laiku 19. gadsimta sākumā, kad šeit ierīkoja jauno kapsētu ar mūri visapkārt. Sākumā vāciešu ģimenēm ierādīja savas vietas, bet latviešus apglabāja rindās. Vēlāk, 1871. gadā, koka bēru kambara vietā uzbūvēja mūra kapliču, tās torņa smailē 1873. gadā uzlika apzeltītu krustu. Par Bānūža muižas īpašnieka un Smiltenes draudzes vecākā Gotlība Bērensa testamentā novēlētiem līdzekļiem 1895. gadā uzcēla kapsētas baznīcu. Tai altāra gleznu dāvāja Tirzas mācītāja kundze Ilze Kundziņa, Smiltenes mācītāja Kārļa Kundziņa brāļa sieva. Viņa to bija pati gleznojusi pēc pazīstamā vācu gleznotāja Bernharda Plokhorsta gleznas motīva.

1940. gados pēc atjaunošanas uz izvadāmās telpas sienas tika uzkrāsots krusts, tā priekšplānā ar mācītāja Alfrēda Cimdiņa gādību tika novietota Indriķa Zeberiņa glezna “Jēzus Kristus Ģedimines dārzā lūdz Dievu”. Smiltenes izpildkomitejas komunisti 1969. gadā lika altāri nojaukt un gleznu izvākt. To visu noglabāja Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcā. Tikai 1989. gada 23. jūlijā mācītājs Jānis Priednieks iesvētīja atjaunoto altāri, kura krāsojumu bija atjaunojis smiltenietis Aldis Štelcs, bet koka krustu izgatavojis ilggadējs Smiltenes evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks Eduards Mūrnieks, kurš iepriekš paglāba no iznīcināšanas kapličas altāri ar gleznu.

“Smiltenes pilsētas kapos redzams arī arhitektūras piemineklis – Gotlība Bērensa dzimtas kapliča, kuru projektēja viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem Konstantīns Pēkšēns. Ekskursija vedīs arī gar pirmā lietišķās mākslas meistara, keramiķa, smiltenieša Jēkaba Drandas kapa pieminekli, slavenā mācītāja un kultūras darbinieka Kārļa Kundziņa kapa pieminekli, Brīvības kara varoņu pieminekli un daudziem citiem, tā aizvedot ekskursijas dalībniekus dažādu laiku notikumos un stāstos par bijušo laiku, cilvēkiem un viņu atstāto mantojumu Smiltenē un tās apkārtnē,” zina stāstīt V. Blate.

Pirmās ekskursijas notiks Smiltenes pilsētas svētku “Vasaras vakari Smiltenē” un pilsētas kapusvētku ietvaros – 20. jūlijā pulksten 11 un pulksten 14. Sākums Vaļņu ielā 11, pie kapličas. Ekskursijas paredzamais garums – aptuveni pusotra līdz divas stundas. Dalība ekskursijās būs bez maksas. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni 25776631. Organizētāji aicina dalībniekus ģērbties atbilstoši laikapstākļiem.

Atgādinām, ka šīs nedēļas nogalē Smiltenes kapos būs arī kapusvētki – Smiltenes pilsētas kapos 21. jūlijā pulksten 11, Smiltenes Meža kapos – 21. jūlijā pulksten 13.

Laikraksts“Ziemeļlatvija”

Aizkraukles slimnīcā piedāvā jaunus pakalpojumus

Aizkraukles slimnīcā no 1. jūlija pieejams jauns pakalpojums — Holtera monitorēšana, lai iegūtu informāciju par pacienta sirds darbību ikdienas apstākļos. Iestādei ir arī jauna ultrasonogrāfa iekārta.

Holtera monitorēšana ir diagnostikas rīks, kas ļauj nepārtraukti uzraudzīt sirds aktivitāti ilgākā laikā un dod ārstiem iespēju iegūt informāciju par pacienta stāvokli dažādos apstākļos. Līdz šim tuvākās vietas, kur sniedza šādu pakalpojumu, bija Ogre vai Jēkabpils. Lai to izmantotu, cilvēkiem vajadzēja patērēt vairāk laika un līdzekļu. Tagad to saņemt var arī Aizkrauklē.

SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš informēja, ka Holtera aparāts iegādāts par iestādes līdzekļiem, domājot par plašākām iespējām pārbaudīt pacientu sirds veselību.

— Lai savlaicīgi pamanītu problēmas ar sirdi un asinsriti, šāds izmeklējums ir ļoti nozīmīgs turpmākās ārstēšanas izvērtēšanā. Tāpat kā veloergometrija, ko arī piedāvājam pacientiem. Abas izmeklējuma metodes ir ambulatoras un pacientiem ērti izmantojamas. Arī turpmāk sekosim līdzi aktuālajām vajadzībām, lai paplašinātu piedāvājumu, — teica Rinalds Muciņš.

Jaunas ultrasonogrāfa iekārtas iegāde finansēta no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda, ar kura atbalstu Aizkraukles slimnīca īsteno investīciju projektu.

Aizkraukles slimnīcas ginekologi ar jauno ultrasonogrāfu jau pamazām sāk strādāt, papildus apgūstot iekārtas piedāvātās iespējas, kas ir ļoti plašas. Tas ir modernāks, aprīkots ar augstas izšķirtspējas programmām, ļaujot vēl precīzāk novērtēt grūtniecības norisi un veikt ginekoloģiskos izmeklējumus. Turpmāk slimnīcā izmantos arī esošo ultrasonogrāfa iekārtu, kas noderēs Uzņemšanas nodaļā.

Rinalds Muciņš informēja, ka šajā gadā ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu paredzēti remonti divām telpām diagnostikas pakalpojumu pārvietošanai, lai nodrošinātu pieejamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un pacientu plūsmas sadalīšanu, kā arī medicīnas iekārtu un aprīkojuma iegāde, daļēji nomainot novecojušo tehniku. Projekta kopējās investīcijas ir 182 745 eiro, no kuriem Atveseļošanas fonda finansējums ir 166 464,31 eiro, bet Aizkraukles slimnīcai ne mazāk kā 16 280,69 eiro.

Laikraksts“Staburags”