Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana Malienas reģionā: tagadne, nākotne un iespējas

Ar katru gadu arvien vairāk pieaug no Eiropas Savienības direktīvām izrietošās prasības atkritumu apsaimniekošanas sektorā – tās atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem ir jāīsteno pakāpeniski, lai nākotnē atkritumu poligonos apglabātu arvien mazāk atkritumu. Šādā veidā no 2025. gada par obligātu ikdienas daļu atkritumu apsaimniekotājiem kļūs tekstilmateriālu šķirošanas sistēmas nodrošināšana, savukārt jau 2023. gadā būs obligāta bioloģiski noārdāmo atkritumu (BNA) dalīta vākšana. Kāda ir pašreizējā situācija un ar cik lielu entuziasmu Malienas reģiona iedzīvotāji individuāli apsaimnieko bioloģiski noārdāmos atkritumus jau šobrīd? Skaidro SIA “Pilsētvides serviss” valdes loceklis Jurģis Ugors.

Komentējot Malienas reģiona iedzīvotāju bioloģisko atkritumu šķirošanas kopējo tendenci, Jurģis Ugors norāda uz pozitīvu pieaugumu šajā praksē, skaidrojot, ka ievērojami liela daļa reģiona iedzīvotāju piekopj šo atkritumu individuālo apsaimniekošanu savās mājsaimniecībās, veidojot komposta kaudzes, ko var izmantot atkārtoti, piemēram, lauksaimniecībā un mēslošanā. Lai jau šobrīd veicinātu iedzīvotāju izpratni par tēmu, ar ko no 2023. gada ikdienā saskarsies visi Latvijas iedzīvotāji, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Pilsētvides serviss” skaidro esošo situāciju bioloģiski noārdāmo atkritumu kontekstā Malienas reģionā un sniedz padomus, lai savlaicīgi sagatavoties arī šāda veida iesaistei kopējā atkritumu daudzuma mazināšanā.

“Bioloģiski noārdāmo atkritumu koncepts ir patiešām plašs – gan pēc iedalījuma, gan neskaitāmajām definīcijām un prasībām, tāpat arī pēc šo atkritumu apsaimniekošanas stratēģijām,” skaidro Ugors, norādot, ka maldīgs ir pastāvošais uzskats, ka tie ir tikai pārtikas atkritumi. “Tāpat šķirot var gan lauksaimniecības atkritumus, kas ir, piemēram, graudi, salmi, gan lopkopības, gan kokrūpniecības atkritumus. Iespējams, mazāk zināms fakts – bet arī dūņas no bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām klasificējamas kā bioloģiski noārdāmie atkritumi un vēl daudz un dažādi atkritumu veidi. Skaidrs, ka šis jaunais papildu informācijas slogs uzliek mums jaunu atbildību, tomēr jāsaprot, ka, pirmkārt, daļa Malienas reģiona iedzīvotāju to dara jau labu laiku, apzināti vai neapzināti, un, otrkārt, šķirojot vēl viena veida atkritumus, mēs varam ievērojami samazināt to atkritumu daudzumu, ko atkritumu apsaimniekotājs nogādātu poligonos apglabāšanā.”

Runājot tieši par Malienas reģionu, jānorāda, ka bioloģisko atkritumu daudzums no daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem Alūksnes novadā šobrīd gadā sastāda aptuveni 1272, 2 tonnas, Gulbenes novadā 3306 tonnas un Balvu novadā attiecīgi – 76, 7 tonnas. Uz vienu iedzīvotāju tie ir 37,4% BNA no kopējā radītā atkritumu daudzuma Alūksnes un Balvu novadā, kamēr Gulbenes novada iedzīvotājs vidēji saražo 44,2 % šāda veida atkritumu. “Protams, šī prakse nav nekas jauns – šo atkritumu individuālā apsaimniekošana mājsaimniecībās Alūksnē tiek veikta jau no pagājušā gadsimta 50. gadiem, bet Gulbenē aptuveni no 1960. gada. Jāsaprot, ka lielai daļai cilvēku šī būs prasība, ko būs vienkārši realizēt, jo jau ikdienā kompostu radām, piemēram, dārza mēslošanai, augsnes struktūras uzlabošanai,” skaidro Ugors. “Gan Gulbenē, gan Alūksnē lielāko daļu komposta veido pārtikas atkritumi un zaļie dārza atkritumi, tomēr alūksnieši statistiski ir aktīvāki un šim mērķim vairāk izmanto arī kūtsmēslus.”

SIA “Pilsētvides serviss atgādina, ka šī veida atkritumu šķirošanai iespējamas divas realizācijas stratēģijas – vai nu centralizēta savākšana un tālāka nodošana pārstrādei no daudzdzīvokļu mājām vai arī individuāla kompostēšana privātmājās. Tomēr arī, kompostējot mājsaimniecībās, ir jāņem vērā daži ieteikumi:

• kompostu veido tikai no atļautajiem bio atkritumu veidiem, tos sasmalcinot un sajaucot;
• komposta masu jāmitrina pēc vajadzības;
• komposta kaudzi 2-3 reizes vasarā jāpārjauc;
• lai neitralizētu kaudzes paskābināšanos, jāpievien tīras koksnes pelnus;
• kompostu nogatavina pēc sadalīšanās un izsijā;
• nesadalītos komposta gabalus izmanto jauna komposta gatavošanai.

Savukārt gadījumā, ja iedzīvotājam nav sava privātīpašuma, iespējas veidot kompostu vai tā dzīvesvieta ir daudzdzīvokļu namā, no 2023. gada ir paredzēti vairāki risinājumi, lai veiksmīgi noritētu pārtikas atkritumu savākšana un sagatavošana pārstrādei biogāzes ražotnē. Prakse rāda, ka visbiežāk BNA apsaimniekošanā izmanto:

• nelielu trauku ar vai bez vāka (atkārtoti lietojams);
• kraft papīra maisus (vienreizlietojami);
• speciālus bioloģiski sadalāmās plastmasas maisus, kas ražoti, kā saistvielu izmantojot bioloģisku materiālu – kukurūzu, kartupeļus (vienreizlietojami);
• atsevišķus konteinerus BNA savākšanai kompostēšanai.

“Visbeidzot, ne mazāk svarīgi ir apzināties to, kāda ir šo atkritumu specifika un ko mums sagaidīt 2023. gadā – atšķirībā no stikla, plastmasas vai papīra bioloģiski noārdāmie atkritumi ir “kaprīzi”, jo siltā laikā, kā zināms, ir nepieciešama to operatīva apsaimniekošana, lai nebūtu jācieš, piemēram, no šo atkritumu radītajām smakām,” uzmanību vērš Ugors. “ Bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru izvešanas biežums vasaras periodā starptautiskā praksē ir ne retāk kā 1 reizi 3 dienās, bet ziemas periodā – 1 reizi nedēļā.”

Jau ar 2023. gada 1. janvāri atkritumu apsaimniekotājiem Latvijā būs jānodrošina pieejama bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Lai arī atkritumu apsaimniekotāji šobrīd aktīvi strādā, lai nodrošinātu šīs sistēmas konsekventu un precīzu ieviešanu, iedzīvotāji tiek aicināti uz sapratni, jo šāda veida atkritumu apsaimniekošanas kārtības un ES direktīvu izpilde ir ļoti laikietilpīgs un sarežģīts process. “Mēs – SIA “Pilsētvides serviss” – vienmēr esam atvērti sarunām un labprāt izskaidrosim Malienas vai citu reģionu iedzīvotājiem, kā šī sistēma strādās praksē, kas tiek sagaidīts no viņiem vai no mums kā atkritumu apsaimniekotāja. Tādēļ vienmēr laipni aicinām vērsties ar interesējošiem jautājumiem pie mums!”