Pirmā skolas diena vienmēr ir svētki

Pirmā skolas diena Baltiņu ģimenei vienmēr ir svētki, šogad ģimenē ir pirmklasnieks, tādēļ tā būs īpaša. Abi bērni, Maikls un Gabriela, mācīsies vienā skolā – Alūksnes vidusskolā. Vien meita Gabriela dosies uz skolas ēku Kanaviņu ielā, bet Maikls – Lielajā Ezera ielā.

Mamma Džīna stāsta, ka lielā meita Gabriela ir gatava skolai, savukārt Maiklam šis būs pirmais skolas gads, līdz ar to prieks par jaunu dzīves posmu mijas ar neziņu un bailēm. “Tāpat kā mani, arī dēlu biedē viss nezināmais. Nezini īsti, kā viss notiks, kur būs jāiet, vai visu paņems līdzi un kaut ko nepiemirsīs. Ja bērnam ir satraukums, satraucas arī vecāki,” stāsta Džīna un teic, ka par meitu Gabrielu tik liela satraukuma vairs nav, jo turpinās mācīties skolas ēkā Kanaviņu ielā, kur skolotāji, klasesbiedri būs tie paši un skola ir jau zināma. “Pirmo bērnu palaižot skolā, uztraucos vairāk, nekā tagad ar Maiklu. Nebažījos par to, kā būs pašā skolā, bet tieši par pārvietošanos – kā nokļūs uz skolu, kā pēc tam dosies uz pulciņiem, jo Maikls mēdz būt drosmīgs un bezbailīgs,” teic Džīna.

Viss nepieciešamais iegādāts

Vaicājot par mantu iegādi skolai, Džīna neslēpj, ka pēdējos gados situācija uzlabojusies. “Gatavojot Gabrielu 1. klasei, bija jāpērk ļoti daudz kas, piemēram, guaša krāsas, ūdens trauciņi, plastilīns, otas, bet šobrīd Maiklam 1. klasei pērkamo lieto saraksts ir krietni mazāks, pat uz pusi. Nepieciešama vien soma, penālis, rakstāmpiederumi, burtnīcas. Man kā vecākam gatavošanās skolai nesagādāja satraukumu un visu nepieciešamo iegādājāmies vien pēdējā nedēļā,” stāsta Džīna un atzinīgi vērtē Tiesībsarga biroja publiskoto informāciju ar skolai nepieciešamajām lietām un sarakstu, kas noteikti nav jāpērk vecākiem. “Tas ir labs atgādinājums, un, cik zinu, vecāki seko līdzi tam, vai skola neprasa pirkt ko vairāk, kā rakstīts šajā Tiesībsarga sarakstā. Ir stingras robežas, ko noteikti nevajag pirkt un kas tomēr jāpērk,” saka viņa. Lielākās ar skolu saistītās izmaksas veido apavu iegāde, vienam bērnam nepieciešami vismaz trīs apavu pāri, un skolas soma. Laba, ergonomiska skolas soma, kas kalpos vairākus gadus, maksā daudz.

Jāiesaistās skolas dzīvē

Gabriela savu pirmo skolas dienu vairs neatceras, mamma Džīna vien atminas, ka bija kopīgs pasākums sākumskolas zālē visām 1. klasēm. Pusotru mēnesi vēlāk sākās Covid pandēmija un mācības notika attālināti. “Viss labi iesāktais vienā mirklī sagruva. Meitai bija liels prieks iet uz skolu, interese mācīties, bet attālinātās mācības bija mocības, pieslēgšanās stundās sagādāja problēmas. 1. klasē bērns daudz ko vēl datorā neprot. Piesaistījām palīgus, bet bija daudz stresa,” atminas Džīna un ar nožēlu atzīst, ka zaudēto interesi par mācībām nav izdevies vēl atgūt līdz šim brīdim.

Arī skolēnu mamma savu pirmo skolas dienu vairs neatceras, taču par šo laiku kopumā viņai ir daudz labu atmiņu. “Skolas laiks man ļoti patika. Padoms, ko varu dot saviem bērniem, – mācīties, censties, bet tajā pašā laikā iesaistīties skolas dzīvē, jo tieši tas skolā radīja prieku. Ir daudz atmiņu par klases vakariem, ekskursijām, pārgājieniem, skolas pasākumiem ar dažādām aktivitātēm. Ja tajā visā neiesaisties, palaid daudz garām, pietrūkst socializēšanās prasmju. Ja tikai mācās, tad skola var likties neinteresanta,” saka Džīna. Baltiņu ģimene ir vienisprātis – vasaras brīvlaiks nebūtu jāsadala vai jāmaina tā garums. Vasara pie mums Latvijā ir labākais laiks gadā, tādēļ tas nebūtu jāpavada, sēžot skolas solā. Trīs mēneši esot optimāls brīvlaika garums.