Senie latvieši centās līdz Jāņiem visus lauku darbus apdarīt, lai laicīgi varētu svinēt vasaras saulgriežus. Pēc tam sākas siena laiks, dārzeņu vagu ravēšana un citi vasaras darbi secīgi cits aiz cita. Lai nu vietumis ne visas Jāņu tradīcijas, bet tradīcija sakopt savu dārzu, māju, pagalmu, pagastu un pilsētu līdz Jāņiem gan ir iedzīvojusies mūsdienās. Negribas taču, ka svētku vakarā kaimiņi aplīgo, norādot uz nesakrāmētu malkas kaudzi un durvju priekšā nenopļautu zāli. Man ik gadu patīk vērot, kā nedēļu pirms vasaras saulgriežiem cilvēki vēl aktīvāk rosās dārzos – ravē, pļauj, uzpoš. Lai arī tas ir kaitinoši, ka no rīta jau pulksten sešos mani pamodina aiz loga rūcošais zāles pļāvējs, paciešu šīs neērtības, jo zinu, ka, izejot laukā, gaiss smaržos pēc tikko nopļautas zāles un apkārtne būs acij krietni pievilcīgāka.
Tomēr šonedēļ redakcijā saņēmām vairākus zvanus no iedzīvotājiem, kuri aicināja žurnālistus pievērst uzmanību nesakārtotībām.
Spēcīgās lietavas jūnija sākumā vairākās vietās izskalojušas grunti. Lietus ūdens atsedzis kanalizācijas un ūdensvada šahtu pašā pilsētas centrā sētas pusē pie ēkas Pils ielā 27. Tur grasās jau iebrukt mājas ieejas kāpnes, vieta ir nedroša mājas iedzīvotājiem un garāmgājējiem.
Vienmēr problemātiska pilsētā bijusi Apes iela. Ik reizi pēc lietavām ūdens izskalo to pie Cēsu ielas daudzdzīvokļu mājas, kur iedzīvotājiem ikdienā jāmēro ceļš uz atkritumu konteineru laukumu. Braucot ar automašīnu, nav īsti saprotams, kā droši nokļūt uz garāžām un atkritumu konteineru laukumu, lai vietā, kur beidzas asfalts un sākas grants segums, neaizķertu automašīnas apakšu. Liela bedre izveidojusies pašā atkritumu konteineru laukuma vidū. Arī tur pēc lietus vienmēr ilgstoši stāv ūdens. Ar savu atkritumu maisiņu varu iziet tai gar malu, lai nokļūtu līdz konteineram sausām kājām, bet vienmēr nodomāju – vai tad darbiniekiem, kuri izved konteineru saturu, nav apnicis gadiem ilgi pakārtoties šai situācijai, lavierējot gar lielo peļķi.
Izskaloti ir arī ceļi ārpus pilsētas – kāda laikraksta lasītāja, vēršoties redakcijā, norāda, ka bedre izveidojusies un ilgstoši stāv uz ceļa, kas ved no Alūksnes uz Ziemera pusi. Viņa nepiesauc nelaimi, bet domā, ka to salabos vien tad, kad kādam tā notiks, kā nereti tas arī ir, un aicina žurnālistus atbildīgo iestāžu darbiniekus pasteidzināt problēmas novēršanā. Tā noteikti nav vienīgā šāda veida vieta novadā. Iespējams, ceļu uzturētāji tās nav pamanījuši, un ir saprotams, ka ne visām problemātiskajām vietām var laicīgi izsekot līdzi. Tādēļ ir svarīgi, ka mēs, iedzīvotāji un žurnālisti, vēršam tām uzmanību un stāstām par tām amatpersonām, aicinot salabot.
Kas notiek Alūksnes kapsētas pansionātu kapos?
Par šo tēmu esam vēstījuši:
https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/labiekartos-pansionata-kapu-teritoriju/