Politikas eksperti prognozē Dombrovska nominēšanu eirokomisāra amatam

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) varētu izvirzīt pašreizējo eirokomisāru Valdi Dombrovski (JV) atkārtotai iecelšanai šajā amatā, šādu prognozi aģentūrai LETA izteica aptaujātie politikas eksperti.

Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētajiem Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu provizoriskajiem rezultātiem, Dombrovskis saņēmis vislielāko vēlētāju atbalstu – vēlēšanu biļetenos viņam plusu pievilka 91 873 vēlētāji. Tāpēc Dombrovskis ir pārliecinoši kļuvis par “absolūti populārāko” no ievēlētajiem EP deputātiem, un “būtu tikai loģisks solis”, ja viņu izvirzītu eirokomisāra amatam, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Viņa pieļāva, ka koalīcijas partneri varētu diskutēt par atbilstošāko pretendentu, bet “īsti nav skaidrs”, kāpēc izvirzīt citu pretendentu nevis Dombrovski. Politoloģes vērtējumā, nedz Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), nedz “Progresīvajiem” neesot pamata izvirzīt piedāvājumu eirokomisāra amatam, jo tās EP vēlēšanās nav guvušas tik lielu vēlētāju atbalstu, cik saņēma JV.

Ja Dombrovskis ieņems eirokomisāra amatu, viņa vietu EP varētu ieņemt Inese Vaidere (JV), kura vēlēšanās saņēma 146 752 balsis.

Arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes pētniece un lektore Vineta Kleinberga ir pārliecināta, ka Dombrovska izvirzīšana eirokomisāra amatam nešķels esošo koalīciju. Turklāt “kara un krīzes apstākļos”, viņasprāt, Latvija ir ieinteresēta nodrošināt “šo stabilo, labo vietu” ar jau zināmu kandidātu. Kleinberga pieļauj, ka koalīcijā varētu rasties debates par kandidātu, ja būs cits Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs, nevis līdzšinējā EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Līdzīgu prognozi izteica politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis. Viņaprāt, ar esošo koalīciju un premjerministri eirokomisāra amatam varētu izvirzīt Dombrovski, lai arī attiecības valdībā nav vērtējamas kā “veselīga koalīcija”. Rajevskis arī norādīja, ka izvēli varētu ietekmēt nākamais EK priekšsēdētājs, taču šobrīd vēl nav zināms, kurš varētu ieņemt šo amatu.

Kā ziņots, EP vēlēšanās Latvijā uzvarējusi “Jaunā vienotība” (JV), otrajā vietā atstājot Nacionālo apvienību (NA), un abi politiskie spēki tikuši katrs pie diviem EP deputāta mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Savukārt “Latvijas attīstībai” (LA), “Apvienotais saraksts” (AS), “Progresīvie”, “Saskaņa” un “Latvija pirmajā vietā” (LPV) vēlēšanās ieguvušas katra pa vienam EP deputāta mandātam.

EP vēlēšanās Latvijā lielāko vēlētāju atbalstu – 25,07% – ieguvusi JV, bet otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas NA ar 22,08% vēlētāju balsu. Abi šie politiskie spēki būtiski atrāvušies no sekotājiem.

LA ieguvusi 9,36% vēlētāju balsu, bet AS – 8,18%. Vienlaikus “Progresīvie” ieguvuši 7,42% balsu, bet “Saskaņa” – 7,14%. Savukārt LPV ieguvusi 6,16% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Tikmēr pārējām partijām nav izdevies pārsniegt 5% slieksni. “Suverēnā vara” ieguvusi 2,62% vēlētāju balsu, ZZS – 2,28%, “Apvienība Jaunlatvieši” – 2,13%, partija “Stabilitātei” ieguvusi 1,98% vēlētāju balsu, “Centra partija” – 1,72%, “Jaunā konservatīvā partija” saņēmusi 1,5% balsu.

Savukārt zem 1% balsu saņēmusi partija “Tauta. Zeme. Valstiskums”, kas ieguva 0,58% vēlētāju atbalstu, kā arī “Tautas varas spēks”, kas ieguvis 0,34%, un kustība “Par!”, kas saņēmusi 0,32% balsu, liecina CVK apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

No JV ievēlēts Dombrovskis un Sandra Kalniete, bet no NA – Roberts Zīle un Rihards Kols.

LA Eiroparlamentā pārstāvēs Ivars Ijabs, AS – Reinis Pozņaks, “Progresīvos” – Mārtiņš Staķis, “Saskaņu” – Nils Ušakovs, bet LPV – Vilis Krištopans.

CVK oficiāli publicētie provizoriskie vēlēšanu rezultāti gan var nedaudz var mainīties, jo vēl nav saskaitīti pasta balsošanas rezultāti. Iespēju balsot pa pastu izmantojuši 1497 Latvijas pilsoņi.

Vēlēšanu rezultātus oficiāli plānots apstiprināti CVK sēdē nedēļas laikā.

Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2019.gadā, JV ieguva 26,24% balsu. Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojās “Saskaņa”, par kuru balsis atdeva 17,45% vēlētāju, bet par NA toreiz nobalsoja 16,4% vēlētāju. Apvienību “Attīstībai/Par!” (AP) 2019.gadā atbalstīja 12,42% vēlētāju, bet partiju “Latvijas Krievu savienība” – 6,24% balsstiesīgo. Attiecīgi JV, “Saskaņa” un NA pirms pieciem gadiem notikušajās vēlēšanās ieguva pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS – pa vienam.