Lai tukšā pastkaste nav pārsteigums

“Vai žagarus gribi?“ Lieldienu laikā apmeklējot kādu no tirdzniecības vietām, izdzirdēju pazīstamu balsi, kura bija adresēta tieši man. Cauri smadzenēm pāris sekundēs izskrēja visi iespējamie varianti, ko varētu būt nepareizi izdarījusi vai neizdarījusi. “Kādēļ pagājušajā nedēļā avīze iznāca tikai vienu reizi? Vai trīs reizes ierastajā dienā gāju uz pastkasti – kā nekā, tā nekā,” mani turpināja uzrunāt pazīstamā sieviete. Saprotot, par ko ir runa, viņas teikto no vienas puses bija patīkami dzirdēt, jo tas pierāda, ka “mazo avīzīti”, kā to mēdz dēvēt vietējie iedzīvotāji, lasītāji gaida un uztraucas, ja nav. No otras – žagarus negribu, jo arī mums, redakcijas, tipogrāfijas un pasta darbiniekiem, tāpat kā citiem valsts iedzīvotājiem, ir tiesības baudīt valstī noteiktās svētku dienas un brīvdienas. Parasti cenšamies laikrakstā norādīt tā nākamo iznākšanas datumu, kā arī vēstīt par to sociālajos tīklos.

Šī saruna man atkal atausa atmiņā laikā, kad pasta preses ekspedēšanas ceha darbinieki lūdza sniegt kārtējo informāciju par laikraksta iznākšanu sakarā ar maija svētku brīvdienām. Diemžēl arī maija otrajā nedēļā laikraksts jūsu pastkastēs būs tikai vienu reizi. Tā būs arī citos mēnešos, kuros ir kāda no valstī noteiktajām svētku dienām, kuras “iekrīt” avīzes izdošanas vai iepriekšējā dienā.

Sarunās ar mūsu abonentiem esmu dzirdējusi arī pārmetumus par to, ka avīzi svētku laikā neizdodam, bet abonēšanas cenu nemazinām. Reiz kāds kungs, runājot par šo tēmu, bija nikns un teica, ka mēs abonentus apkrāpjam. Nē, neapkrāpjam – pirms kārtējās abonēšanas sezonas sākuma ir aprēķināta vidējā laikraksta cena mēnesī visa nākamā gada garumā, ņemot vērā avīzes iznākšanas plānu. Vērīgākie lasītāji noteikti būs pamanījuši, ka laikraksta iznākšanas dienu skaits katrā mēnesī ir atšķirīgs. Parasti tās ir astoņas reizes, arī tajos mēnešos, kad iekrīt svētku dienas un laikraksta pastkastē nav. Tomēr citos mēnešos, kā, piemēram, šogad jūlijā, augustā un oktobrī par to pašu abonēšanas cenu lasītājs saņem deviņus laikrakstus mēnesī. Par to vairāk maksāt mēs taču arī neprasām. To “jūt” vienīgi tie, kuri seko līdzi saviem ikmēneša izdevumiem, pērkot avīzi mazumtirdzniecības vietās.

Lai tukšā pastkastīte nav sarūgtinājums valstī noteikto svētku dienu laikā, sekosim līdzi laikraksta izdošanas datumiem, kas parasti norādīti 1. lappusē.