Lēnāk ar sēšanu, draugi!

Mīnus 60 dienas

Dārzniecības «Neslinko» saimniece Elga Bražūne, kurai jau vairāk nekā 40 gadu pieredze tomātu audzēšanā, atklāj vienkāršu aprēķinu, kas ļaus labāk izskaitļot sēšanas laiku. Tomātu stāds vidēji izaug 60 dienās (plus mīnus piecas līdz septiņas dienas). Paprikai vajadzēs vēl par pāris nedēļām vairāk. Ņemam reālo izstādīšanas laiku (abas kultūras izstāda aptuveni vienlaikus), kas balstīts paša vai kaimiņa pēdējo gadu pieredzē, un atrēķinām atpakaļ tos pāris (paprikai – nedaudz vairāk) mēnešus. Iegūstam datumus, kad sēja uzsākama. Dažādos apvidos šis laiks var mazliet atšķirties, jo ir vietas, kur, piemēram, ilgāk aizkavējas vēlās salnas.

Ja runājam par asajiem pipariem, piemēram, ‘Habanero’, ‘Trinidad scorpion long SR red’, kuri ir asuma skalas augšgalā, tie dīgst un aug vēl lēnāk nekā paprika. Pēc pirmo dīgļlapu izdzīšanas asie pipari ilgi «sēž» uz vietas. Tie tad varētu būt pirmie sējamie pipari februāra nogalē vai marta pirmajās dienās.

Tomāti un paprika, kas paredzēta stādīšanai laukā, jāsēj vēl vēlāk. Pirmkārt, tāpēc, ka izstādīt varēs vēlāk – tas noteikti nenotiks agrāk par jūnija sākumu. Otrkārt, laukā stādīšanai parasti izvēlas ātraudzīgas šķirnes, tāpēc to stādiem nevajadzēs 60, bet pietiks tikai ar 45 līdz 50 dienām (pipariem plus divas nedēļas). Arī paprikai audzēšanai lauka apstākļos izvēlas agrās un vidēji agrās šķirnes. Vidējās šķirnes vēl varam atļauties stādīšanai siltumnīcā, bet vēlās mūsu apstākļiem nevajadzētu izraudzīties.

Uz palodzes būs par aukstu

Svarīgi ielāgot, ka pipariem sēklas dīgšanas posmā nepavisam nepatiks, ja, labu gribot un cenšoties tiem nodrošināt vairāk gaismas, uzkrāmēsit tos tuvāk logam, kur parasti ir zema un pipara labsajūtai pavisam neatbilstoša temperatūra. Tas var beigties arī ar to, ka asnus tā arī nesagaidīsit. Arī tomātiem dīgšanai aukstā palodze nepatiks, taču paprika pret to būs īpaši jutīga. Kā tad tā – zem palodzes taču karsti radiatori? Diemžēl pie loga rāmja termometra stabiņš, visticamāk, nepakāpsies pat līdz mērenajai istabas temperatūrai. Pipariem un tomātiem dīgšanas temperatūrai jābūt, sākot no plus 24 līdz 28 grādiem. Tieši podiņus uz radiatora gan likt nevajadzētu, jo tad var sanākt otra galējība – sēklas karstumā vienkārši izsūt. Uz radiatora vispirms vajadzētu novietot kādu dēlīti, taču Elga Bražūne atklāj, ka ideāla diedzēšana sanāk uz siltajām grīdām, protams, ja mājās tādas ir. Ņemam vērā, ka šajā posmā gaisma sēklām nav izšķiroša. Taču, kā atzīmē dārzkope, sēklas uzreiz nevajadzētu likt pašā siltākajā vietā. Pirmās trīs diennaktis podiņi var stāvēt vienkārši istabas temperatūrā kaut uz grīdas, lai sēklas lēnām «saprot», ka tām laiks «mosties». Tikai tad podiņus novieto siltākā vietā. Ja ir ievēroti nepieciešamie siltuma un mitruma apstākļi, bet pēc kādām 12 dienām paprikas asniņi tā arī nav pabāzuši galvas, tad jāsāk satraukties, vai vispār tos sagaidīsit.

Sēklām vajag gaisu

Protams, sēklām ir svarīgs pietiekams mitrums, taču jāuzmana, lai laistīšanas rezultātā augsne, kurā sēkla iesēta, nesablīvējas. Ja virskārtā veidojas cieta garoza, sēklas sāks slāpt. Slānim virs tām visu laiku jābūt irdenam un gaisa caurlaidīgam. Tāpat sēklas nevajadzētu sēt dziļāk par pusotru, vienu centimetru.

Ne pārāk piemērots ir ļoti smalks substrāts, kas dažkārt atgādina teju putekļus. Ja tomēr šāds iegādāts, to vajadzētu papildināt ar perlītu, kurš uztur mitrumu un neļauj augsnei sablīvēties.

Elga Bražūne kā piemērotāko piparu un tomātu sēšanai atzīst substrātu uz kūdras bāzes, kurā nav nezāļu sēklu un dažādu kaitīgu mikroorganismu. Tāpat viņa iesaka labāk izvelēties rupjākas frakcijas (7 – 20 mm) substrātu, kuru nepieciešamības gadījumā var izsijāt. Lai uzturētu mitruma režīmu, podiņus var pārklāt ar plēves maisiņu vai stiklu, taču nevajadzētu iepakot pārāk blīvi – kāds ventilācijas caurumiņš jāatstāj. Dārzkope pastāsta, ka labi noder plastmasas kārbas ar vāku, kuras sacaurumo pirms sēšanas. Tiklīdz parādījies asniņš, pārsegumi jāņem nost.

Labam stādam vajag temperatūras režīmu

Pēc sadīgšanas papriku un tomātus var likt uz palodzes, tomēr to vajadzētu nopolsterēt ar putuplasta loksnēm. Aptuveni piecus centimetrus biezu loksni vajadzētu palikt zem paprikas vai tomāta sējuma, tāpat podiņa augstumā ar putuplastu var nosiltināt arī loga rāmi. Tas ir labs paņēmiens, lai augiem vienlaikus tiek gaisma, bet nav arī auksti.

Ja gribas izaudzēt labus, veselīgus, neizstīdzējušus tomātu stādus, tad, kā atzīmē Elga Bražūne, skrupulozi jāievēro dienas un nakts temperatūra. Tiklīdz iestājas tumsa, temperatūra jāpazemina līdz plus 10 grādiem. Ja būs vairāk – plus 14, 16, 18 –, tad augi stīdzēs. Saulainā dienā temperatūra var būt plus 22 līdz 24 grādi, bet, ja saules nav, plus 18 – 20 grādi. Ja palodžaugšanas režīmā to īsti nodrošināt nevar, tad vienkārši jāsamierinās ar to, kā sanāk.

Jebkurā gadījumā tomātu un piparu sēšanā nekas nav nokavēts un steigties nevajag. Elga Bražūne uzsver, ka labāks noteikti būs jaunāks, taču augšanas spara pilns stāds, nevis tāds, kas nomocījies, pastīdzējis un pāraudzis. Īpaši nevēlami, ja stāds jau sācis pārkoksnēties, jo tādam iedzīvoties jaunajos apstākļos būs ļoti grūti un tas būs nevis labs ražotājs, bet tik vien kā sevis atražotājs.

Kristīne Sēnele