Valkas ielas 5. nama 2. dzīvokļa īpašnieki Ivars Birzgalis un Inta Kuple, kura ilglaicīgi dzīvo šajā namā, nevar atrisināt ieilgušo konfliktu ar mājas 3. dzīvokļa īpašnieci, kura īpašumu izīrē. Pašlaik strīdus ābols līdztekus daudziem citiem ir nenopļauts zemes gabals un neapkopts pagalms. Pienākusi ziema, bet kaimiņu dzīvokļa saimnieki par sakopšanu nedomā. Par konfliktsituācijām šajā namā jau esam vairākkārt vēstījuši.

Kas kuram jāpļauj?

Mājas ilggadējā iedzīvotāja I. Kuple stāsta, ka Valkas 5 ir trīs dzīvokļi: vienam no tiem saimnieki ir viņi, bet kaimiņu dzīvokli saimniece izīrē. “Ar īrniekiem šeit visu laiku ir problēmas. Šogad jau vērsāmies policijā un redakcijā, stāstot par ieilgušo strīdu ar kaimiņu, kurš namā īrēja dzīvokli. Pēc raksta avīzē situāciju izdevās atrisināt un naktsmieru traucējošais kaimiņš tika palūgts atbrīvot dzīvokli,” stāsta I. Kuple, pateicoties par situācijas publiskošanu un rasto risinājumu.

Varētu dzīvot mierīgi, taču problēmas turpinās, veicot savstarpējos mājas apsaimniekošanas darbus. Piemēram, piemājas teritorijas uzkopšana – dzīvo vairāki, bet kopj tikai viens. “Kaimiņu izīrētā dzīvokļa saimnieki nenopļauj visu viņiem piekritīgo teritoriju, un tad izskatās dīvaini – ir mūsu nopļautā teritorija, pa vidu ir aizaudzis un tad seko nākamā sakoptā teritorija. Neappļautais gabals ir kaimiņu dzīvokļa saimnieces īpašums, kurš regulāri netiek apkopts. Vienlaikus viņa kopj citu gabalu, kas šim dzīvoklim nepieder. Turklāt saimnieks izmanto arī šķūni, kurš nepieder viņam,” uzsver I. Birzgalis. Rezultātā esot bardaks.

Zāles pļaušanas sezonas noslēgumā saimniekiem atkārtoti lūgts nopļaut zāli, bet saņemta atbilde, ka nepļaus.

Sauc par principiāliem

Minētā saimniece (vārds paliek redakcijas rīcībā), kurai Valkas ielas 5. namā pieder dzīvoklis, kurš pašlaik ir tukšs, uzsver, ka zeme ap šo namu ir kopīpašums un viņai nebūt nav jāapkopj visa teritorija. “Šis pāris ir principiāls, un viņiem ik pa laikam kaut kas nepatīk. Tad tas nav tā, tad tas. Tagad nopļausim zāli, ziemā atkal sūdzēsies par sniegu. Mēs arī varam būt principiāli un nepļaut šo zāli, jo tas ir kopīpašums,” žurnālistei atbild saimniece.

Abas puses piekrīt, ka konflikts ir ieildzis, un tam nav redzama atrisinājuma. “Cilvēkiem nav izpratnes, kas ir kopīpašums,” uzskata I. Kuple, uzskaitot dažādas neizdarības, ar ko kopīpašumā viņai jātiek galā, bieži vien ieguldot līdzekļus, kurus pēc tam neviens pensionārei neatmaksā. “Esam jau vairākkārt saukuši policiju. Ar iepriekšminēto trokšņaino īrnieku tikām galā, bet problēmas ar to nebeidzas. Policists, kurš ieradās, aicināja mūs izlīgt ar kaimiņiem, bet es nepiekritu. Kamēr viņi neapkops savu zemi un nelīdīs citā īpašumā, mēs neredzam iespēju salīgt,” uzsver I. Birzgalis.

Policija iesaka mācīties komunicēt

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Rūta Smilga, jautāta, kā iedzīvotājiem šādā situācijā rīkoties, skaidro, ka šādās kaimiņu strīdu situācijās būtu nepieciešams vērsties pašvaldības policijā, kā arī tiesā, pamatojoties uz Civillikumu. Viņa apliecina, ka I. Kuple un I. Birzgalis vērsušies pašvaldības policijā vairākkārt, gan saistībā ar strīdiem ar īrniekiem, gan konfliktu ar saimniekiem. Situācija diemžēl nav atrisināma, jo viss paliek vien stingru aizrādījumu līmenī un nekādi sodi nav piemēroti. “Dzīvojot kopīpašumā, jāsaprot, ka nevis “es esmu īpašnieks”, bet “mēs esam īpašnieki”, ir jāprot komunicēt, ievērot citu tiesības un rēķināties ar citu vēlmēm,” skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore, Dr. iur. Inga Kudeikina. Viņa uzsver, ka kopīpašumu kā apgrūtinājumu var arī nejust, ja katrs kopīpašnieks izmanto viņa lietošanā esošo kopīpašuma daļu, kopīgi rūpējoties par kopīpašuma priekšmetu kopumā, ar nosacījumu, ka visi kopīpašnieki ir tādi, kas respektē citu tiesības.