Ir atkal novembris – gaismas un pārdomu laiks

Kaut arī novembri uzskata par gada tumšāko mēnesi, tomēr tajā ir daudz gaismas, kuru atnes svētki. 10 novembris – Mārtiņdiena, 11. novembris- Lāčplēša diena, 18. novembrī svinēsim Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, bet 26. datumā Mirušo piemiņas diena

10. novembris– Mārtiņdiena.

Mārtiņdienas svinēšana ieviesta vispirms jau 650. gadā ar pāvesta Mārtiņa pavēli. Svētais Mārtiņš, ar ko saistās šī diena, dzīvojis IV gadu simtenī.

Latvieši Mārtiņus uzskata kā rudens beigu un ziemas sākuma dienu, kad jāpabeidz visi rudens darbi un jāapar zeme- pēc šīs dienas zeme dodas atpūtā.

Mārtiņus uzskatīja arī par veļu laika beigām, kad baroja garus jeb dievaiņus.

Ar šo dienu līdz pat Ziemas svētkiem vakaros stāstīja pasakas un minēja mīklas.

Pēc Mārtiņdienas pareģo arī laiku.

Kāds laiks Mārtiņos, tāds Ziemassvētkos. Ja zosis Mārtiņos pa dubļiem staigā, tad Lieldienās pa ledu ies. Ja Mārtiņdiena miglaina, ziema būs silta. Ja Mārtiņdienā sarma kokos, būs daudz augļu.

Debesu lielceļš reiz gludens,

Ziema jau klauvē pie rūts.

Pāri rugainei rudens

Un Mārtiņ atsoļo kluss.

Ver durvis uz citu rītu,

Nomet tas pelēko īgnumu,

Jo plecos ar lietavām krāts.

11. novembris- Lāčplēša diena- Arī varoņu diena. Aizsāk patriotu nedēļu.

1988. gada 11. Novembrī Rīgas pils tornī tika uzvilkts latviešu tautas nacionālais karogs.

Lāčplēša diena nozīmīga arī ar to. 1919. gada 11. Novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums- Lāčplēša kara ordenis ar devīzi „Par Latviju”.

Ka novembrī arī dabā ir daudz jauka par to pārliecinājos, ejot pastaigās- parku, ezermalu. Mani priecēja mūsu pašu cilvēku padarītais, sakoptība. liels gandarījums par sētniekiem, kuri nenoguruši, strādā pie apkārtnes sakoptības. Lai visiem, visiem priecīgi svētki! Lepnums par savu pilsētu, novadu, pagastu. Lepnums par Latviju! Lai ar mīļumu sirdī pret savu valsti paceltu sarkanbaltsarkano karogu, nevis pienākuma pēc, ka tā jādara. Dievs svētī Latviju un Ukrainu!