Pētījuma mērķis bija ne tikai apskatīt upi un izvērtēt tās stāvokli, bet dot konkrētus ieteikumus, ko darīt, lai taimiņš un strauta forele labāk nārstotu. Tādi gan projekta “Vaidavas upes un tās taimiņa, strauta foreles populācijas izpēte” noslēguma tikšanās reizē neizskanēja. Iemesls - Vaidava līdz šim mācējusi pašatjaunoties, un cilvēku iesaiste nav vajadzīga. Zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks Kaspars Abersons, kurš pēta zivis Latvijas upēs, pēc praktiskas upes iepazīšanas raksturoja strauta foreļu un taimiņu nārstošanas vietas. “Grūbes HES tuvumā ir lielāks kritums, tātad vairāk nārsta vietu un straujteču. Jo tuvāk gājām Igaunijai, jo situācija žēlabaināka. Pie pašas Igaunijas ir pavisam maz krituma, nārsta vietu un straujteču. Tas nozīmē, ka samazinās upes piemērotība foreles un taimiņa nārstošanai,” skaidroja pētnieks.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties Aluksniesiem.lv abonementu:
"Alūksniešiem.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības "Malienas Ziņas" saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus Alūksnes un Apes novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē Aluksniesiem.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā Aluksniesiem.lv kontā.
Reklāma