Piecu miljonu eiro atbalsts sporta nozarei paredzēts Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai

Sporta nozarei piešķirtos piecus miljonus eiro paredzēts izlietot, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz nozari un nodrošinātu nozares ilgtspēju, “Alūksniešiem.lv” uzzināja aģentūrā Leta.

Pēc IZM sniegtās informācijas, atbalstu plānots sniegt olimpiskā sporta izcilības programmai, kur mērķfinansējums paredzēts sportistiem un treneriem, kā arī inventāra un aprīkojuma iegādei, lai nodrošinātu kvalifikāciju un izcilus sasniegumus Olimpiskajās spēlēs.

Tāpat plānots sniegt finansējumu sporta federāciju atbalstam, paralimpiskā sporta attīstībai, kā arī sabiedriski nozīmīgu tautas, skolu jaunatnes un augstskolu sporta pasākumu organizēšanai.

Vienlaikus atbalstu plānots sniegt valsts sporta infrastruktūras uzturēšanas izdevumu segšanai, piemēram, inženiertīkliem, komunāliem pakalpojumiem un darbinieku atlīdzībai. Atbalstu plānots sniegt Daugavas stadionam, Sporta centram “Mežaparks”, Tenisa centram “Lielupe” un “Elektrum” Olimpiskajam centram.

Jau ziņots, ka valdošā koalīcija otrdien vienojās par piecu miljonu eiro lielu atbalstu sporta nozarei, otrdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums (LTV) “Sporta ziņas”.

Šo naudu sporta organizācijas drīkstēs izmantot iepriekš paredzētiem mērķiem, tostarp sporta infrastruktūras atbalstam, kas vislielāko atvieglojumu sniegs “Elektrum” Olimpiskajam centram. Sporta būves pārstāvji jau iepriekš norādīja, ka centram nepieciešams atbalsts vairāk nekā 300 000 eiro apmērā, lai paglābtu sevi no bankrota.

“Organizācijām būs noteikti kritēriji, un par izlietotajiem līdzekļiem būs jāiesniedz atskaites,” raidījumam teica Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (JKP).

“Šobrīd federācijas nopietni strādā pie pieteikumu izstrādes konkursiem, kas saistīti ar pasākumu norisi, izmantojot tieši šos līdzekļus. Šī organizācijām ir iespēja kaut kā jauna radīšanā vai paplašināšanā,” piebilda Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis.

Raidījums vēsta, ka pašas federācijas IZM vērsušās ar lūgumu sniegt atbalstu 9,6 miljonu eiro apmērā, tomēr, pētot pamatojumus, radušies vairāki pamatoti jautājumi. Dažas organizācijas, lūdzot atbalstu, bija norādījušas pesimistiskāko ārkārtas situācijas iznākumu.

Fogelis norādīja, ka domstarpības, lūdzot tik lielu finansiālo atbalstu, skaidrojamas ar to, ka pavasara mēnešos vēl nebija iespējams dokumentāli pierādīt vasaras mēnešos nenotikušos pasākumus, kas nu jau īstenojies dzīvē.

“Šobrīd runājam, ka āra pasākumus drīzumā varētu apmeklēt 200-300 cilvēku. Ceru, ka jūnija vidū spēsim šo skaitli arī apstiprināt, lai varētu organizēt sacensības un nākotnē vairs nebūtu jāizmaksā kompensācijas,” pauda Riekstiņš.

Ierobežojumu mīkstināšana Latvijas sportam būtu ļoti nozīmīga, jo, lai arī skatītāji nenestu peļņu, sporta būvju uzturētājiem būtu iespēja iekasēt naudu no klubiem. Šobrīd lielākās ieguvējas ir kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, jo tur sporta aktivitātes jau noris ar krietni mazākiem ierobežojumiem.

Šo iespēju jau paspējuši izmantot vairāki Latvijas futbola klubi, aizvadot pārbaudes spēles Pērnavā. Tāpat divas pārbaudes spēles trešdien plānotas arī Lietuvā, kur “Liepāja” tiksies ar “Jelgavu”, bet RFS – ar “Valmieru”.