Reklāma

Aptauja: 14% iedzīvotāju nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm

pixabay.com

 No visiem respondentiem 14% snieguši atbildi, ka ar fiziskajām aktivitātēm nenodarbojas, kamēr 17% norādījuši, ka to dara trīs līdz četras reizes nedēļā, savukārt 23% – vienu līdz divām reizēm nedēļā, liecina “BENU Aptiekas” kopā ar pētījumu centru “SKDS” veiktā monitoringa rezultāti.

Tikmēr 26% aptaujāto sacījuši, ka ar fiziskām aktivitātēm nodarbojas retāk nekā reizi nedēļā. Vien 16% aptaujas dalībnieku ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas katru dienu.

Regulāras fiziskas aktivitātes ir būtisks veselības un labsajūtas priekšnoteikums, kas samazina dažādu saslimšanu un depresijas riskus, uzlabo ārējo izskatu, kā arī uzlabo pašapziņu un stiprina pārliecību par sevi.

Tāpat pētījumā secināts, ka 70% respondentu visbiežāk izvēlas pastaigāties, 26% nodarbojas ar riteņbraukšanu vai triatlonu, 22% nodarbojas ar vieglatlētiku, 11% nodarbojas ar vingrošanu, kā arī 10% ikdienā nūjo.

Nūjošana ir izteikti populārāka vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Vecumā no 35 līdz 44 gadiem ar nūjošanu nodarbojas 5% respondentu, no 45 līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 11%, no 55 līdz 63 gadiem 17%, bet vecumā no 64 līdz 75 gadiem 23% nodarbojas ar nūjošanu.

Tāpat kopumā 10% nodarbojas ar peldēšanu vai ūdens aerobiku, 9% apmeklē trenažieru zāli, tikai 6% piedalās komandas sporta veidos, 5% nodarbojas ar ziemas sporta veidiem. Neskatoties uz to, ka orientēšanās sports tiek dēvēts par Latvijas masu sportu, tikai 2% respondentu norādījuši, ka ik pa laikam nodarbojas ar šo sporta veidu.

Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 21% respondentu pirms fiziskas slodzes vienmēr iesildās, 23% to dara dažkārt, 26% reti, savukārt 26% to nedara nekad. Gados jaunāki respondenti, proti, vecumā no 18 līdz 44 gadiem, pilsētu iedzīvotāji un tie, kuri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm vismaz vienu līdz divas reizes nedēļā, arī biežāk veic iesildīšanās vingrinājumus, secināts aptaujā.

Lielākā daļa respondentu jeb 57% veic ķermeņa atsildīšanās vingrinājumus. Vienmēr to dara 15% respondentu, 18% – dažkārt, 24% – reti, bet 38% respondentu to nedara vispār. Tāpat aptaujas rezultāti norāda, ka to biežāk dara gados jaunāki respondenti, proti, tie, kuri ir vecumā no 18 līdz 44 gadiem. Atsildīšanās vingrinājumus biežāk veic arī tie, kuri iesildās pirms sportošanas, kā arī tie, kuri biežāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.

Fitnesa treneris un viens no “CrossFit” kustības pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis norāda, ka atsildīties ir tikpat svarīgi, cik iesildīties, jo tas palīdz nomierināt organismu un pakāpeniski samazināt treniņa intensitāti, nomierinot sirds darbību un elpošanu. Atsildīšanās var būt arī lēns skrējiens apmēram 12 minūšu garumā un statiski stiepšanās vingrinājumi, stiepjot treniņā noslogotās muskuļu grupas. Gan iesildīšanās, gan atsildīšanās samazina traumatisma iespējas treniņa procesā.

Zlidnis uzsver, ka iesildīties un atsildīties ir vienlīdz svarīgi pilnīgi jebkurā vecumā, jo gan jauniem, gan veciem ir nepieciešams rūpēties par sirds veselību, nepārslogojot to ar pārlieku lielu pulsu jau treniņa sākumā, kā arī neļaujot savai sirdij sisties ātrāk par atļauto pulsa zonu.

Jaunākiem cilvēkiem sirds var nebūt pietiekami nostiprināta, savukārt vecāka gadugājuma cilvēkiem tā jau ir novājināta, tāpēc jābūt uzmanīgiem ar pārāk augstas intensitātes treniņiem, piekodina eksperts.

Pulss atspoguļo sirdsdarbības frekvenci jeb biežumu, respektīvi, parāda, cik reižu minūtē tā saraujas, lai izsviestu asinis. Aptaujā secināts, ka 42% respondentu, nodarbojoties ar sportu un tamlīdzīgām aktivitātēm, kopumā seko līdzi savam pulsam.

Tomēr lielākā daļa respondentu, proti, 57% savam pulsam līdzi neseko. Savam pulsam biežāk līdzi seko seniori vecumā no 64 līdz 75 gadiem un tie, kuri biežāk veic iesildīšanās un atsildīšanās vingrinājumus, kā arī tie, kuri kopumā biežāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.

Iesildīšanās vingrinājumus ir svarīgi veikt, ja treniņa pamatdaļā ir paredzēta augstas intensitātes slodze, skaidro Zlidnis. Iesildīšanās tādējādi sagatavo organismu – sirdi, locītavas un muskuļus kardio un spēka treniņiem. Iesildīšanās procesam jābūt kā lēnam skrējienam apmēram 12 minūšu garumā, iekļaujot arī dinamiskus lokanības vingrinājumus atkarībā no muskuļu grupas, kuras paredzēts noslogot.

Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo sirds un asinsvadu veselību, izturību un stāju, kā arī mazina aptaukošanās riskus un palīdz uzturēt optimālu ķermeņa svaru. Tāpat tās var uzlabot psiholoģisko labsajūtu, samazināt stresu, nomāktības un vientulības sajūtu un uzlabot pašvērtējumu. Pasaules Veselības organizācija rekomendē pieaugušajiem veikt 30 un vairāk minūšu ilgas mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes vairumā nedēļas dienu, vēlams – katru dienu.

Šis rekomendētais aktivitāšu ilgums var būt sadalīts īsākos periodos, vēlams ne mazākos kā desmit minūtes, taču pat īslaicīgas fiziskās aktivitātes spēj ievērojami uzlabot veselību, piemēram, lifta vietā izmantojot kāpnes. Bērniem vajadzētu būt fiziski aktīviem vismaz 60 minūtes dienā.

Fiziskie vingrinājumi vismaz divas reizes nedēļā uzlabo un saglabā muskuļu spēku, lokanību, kā arī nostiprina kaulus. Sēdoša darba darītājiem katru dienu vajadzētu atvēlēt 30 minūtes līdz vienai stundai, izskrienot lēnu krosiņu vai izdarot ķermeņa nostiprinošus treniņus visām locītavām un muskuļu grupām. Tiem, kam ir aktīvs darbs, varētu pietikt ar diviem līdz trim treniņiem nedēļā, pa stundai izdarot stiepšanās, jogas vai pilates treniņus.

“BENU Aptiekas” Veselības monitoringu veic “BENU Aptieka” sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru “SKDS”. Pētījums veikts 2020.gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru