Dažkārt dzīve negaidīti aizved pa pavisam citu ceļu, nekā sākotnēji iecerēts. Tā notika arī ar Alisi Jermacāni, kura pēc vairākiem ārzemēs pavadītiem gadiem kopā ar ģimeni atgriezusies Latvijā un Alūksnē radusi vietu, ko saukt par mājām. Pandēmijas laikā nejauši atklāta aizraušanās ar sveču liešanu kļuvusi par sirdij tuvu nodarbi, kas ikdienā ienes mieru, radošumu un prieku. Šodien Alises gatavotās sojas vaska sveces un aromātiskie vaska kubiņi “Sunset Owl Candles” (tulkojumā – “Saulrieta pūces sveces”) piepilda mājas ar siltumu un patīkamām smaržām, bet viņas stāsts iedvesmo noticēt, ka arī negaidītas pārmaiņas var aizvest pie kaut kā patiesi skaista.
Alisei dzīve ārzemēs bija ikdiena vairāku gadu garumā. Pēc 9. klases absolvēšanas jauniete no Lejasciema devās uz Angliju, vēlāk pārcēlās uz Īriju, kur turpināja mācības, strādāja un veidoja dzīvi. Alise, vēl dzīvojot ārzemēs, bija nolēmusi piepildīt savu sapni un kļūt par fitnesa treneri. Viņa apguva nepieciešamās zināšanas, taču plānus negaidīti izjauca pandēmija. Ierobežojumu dēļ darbs klātienē vairs nebija iespējams, bet attālināti strādāt jaunajiem speciālistiem bez stabila klientu loka bija ļoti sarežģīti. “Par fitnesa treneri vēlējos kļūt jau kopš skolas laikiem, jo sports, īpaši orientēšanās, vienmēr bijis ļoti svarīga manas dzīves daļa. Arī mācības man ļoti patika, tikai diemžēl iegūtās zināšanas vairāk sanāca izmantot pašai sev. Protams, mazliet žēl, taču es ticu, ka viss dzīvē notiek tā, kā tam jānotiek. Un tieši kovida laiks mani aizveda pie citas aizraušanās – sveču liešanas,” stāsta Alise.
Un iemesls, kādēļ Alise sāka domāt par sveču liešanu, bija pavisam praktisks – pandēmijas laikā ekoloģisku un dabīgu sveču iegāde kļuva teju neiespējama. “Ja nevar nopirkt, tad jātaisa pašiem,” smej Alise. Tā kopā ar dzīvesbiedru Saniju radusies doma pamēģināt sveces liet pašiem sev. “Nopirkām nelielu sākuma komplektu, kurā bija viss nepieciešamais pirmās sveces izveidošanai. Pamēģinājām, iepatikās un meklējām iespējas turpināt. Katrreiz sākuma komplektus nepirksi, tādēļ meklējām, kur iegādāties nepieciešamos materiālus, lai sveces varētu veidot ne tikai savām vajadzībām, bet dāvināt arī ģimenei un draugiem. Viņiem mūsu sveces ļoti patika un teica – ja jau taisāt sev, uztaisiet arī mums. Tieši līdzcilvēki iedrošināja pamēģināt spert nākamo soli un pamēģināt šīs interjera lietas radīt arī pārdošanai,” stāsta Alise.
Vēl dzīvojot Īrijā, radīts zīmols “Sunset Owl Candles”, reģistrēta uzņēmējdarbība un pašu darinātās sveces piedāvātas tirdziņos un izstādēs. “Cilvēkiem ļoti patika. Viņus uzrunāja tas, ka mūsu sveces ir ekoloģiskas, un Īrijā cilvēki tam pievērš ļoti lielu uzmanību. Mūsu produkti tapa no dabīga sojas vaska, tāpēc tie ir draudzīgāki gan cilvēkiem, gan videi – sveces drošāk var dedzināt arī mājās, kur ir bērni vai dzīvnieki,” stāsta Alise. Viņa uzsver, ka ne visas veikalos nopērkamās ir cilvēka veselībai nekaitīgas. “Daudzi parafīna izstrādājumi degot izdala vielas, kas var pasliktināt gaisa kvalitāti telpās un jutīgākiem cilvēkiem radīt galvassāpes vai elpceļu kairinājumu. Savukārt sojas vaska sveces deg tīrāk, lēnāk un nerada tik izteiktus dūmus,” skaidro Alise. Sveces Īrijā ieguva tik lielu atsaucību, ka arī tagad, jau dzīvojot Latvijā, Alise mēdz gatavot sūtījumus uz Īriju.
Mācoties soli pa solim
Lai gan šodien Alise par sveču liešanu runā viegli, sākums nebūt neesot bijis vienkāršs. Bijis daudz jāmācās, jāeksperimentē un jāmēģina. Ne viss vienmēr sanācis ar pirmo reizi – dažkārt nācies sveces pārliet, veidot visu no jauna, tomēr nevienu brīdi Alise nav bijusi gatava padoties. Soli pa solim, pašai apgūstot dažādus knifiņus, viņa iemācījusies, kā iegūt tieši vēlamo rezultātu. “Patiesībā ļoti liela nozīme ir dažādiem sīkumiem – piemēram, temperatūrai, kādā vislabāk kausēt vasku, vai tam, kādu dakti izvēlēties konkrētajai svecei. Izmantoju auduma daktis ar vaska pārklājumu,” stāsta Alise. Sākumā sveces lietas stikla traukos, taču ar laiku izvēlēts praktiskāks un ekonomiskāks risinājums. “Stikla trauki datinājumu padarīja dārgāku, tāpēc tagad lielākoties lejam skārda traukos – tas ir ekonomiskāk, bet vienlaikus joprojām izskatās eleganti. Turklāt cilvēkiem bieži bija žēl izmest stikla traukus pēc tam, kad svece izdegusi, bet ar skārda traukiem tā nav,” saka Alise.
Alises gatavotās sveces ir no sojas vaska, taču, pateicoties pievienotajām ēteriskajām eļļām, tās ir īpaši aromātiskas. Smaržu izvēle ir ļoti plaša, un, kā saka pati Alise, viņai patīk eksperimentēt ar dažādiem aromātiem, jo cilvēku gaumes ir ļoti atšķirīgas – tas, kas nepatiks vienam, noteikti uzrunās kādu citu. Papildus sojas vaska svecēm Alise gatavo arī aromātiskos vaska kubiciņus, kurus izmanto aromlampās – kūstot tie piepilda telpu ar patīkamu smaržu. “Plašais aromātu klāsts ir viens no ieguvumiem, ko sev līdzi atvedu no Īrijas. Tur aromātu piedāvājums ir daudz atšķirīgāks nekā Latvijā, un tieši tas arī manām svecēm piešķir savu īpašo raksturu. Tās atšķiras no tā, ko piedāvā citi sveču veidotāji,” stāsta Alise. Pašai mīļākie aromāti ir saldeni.
Miers, ko atrada Alūksnē
Latvijā ģimene atgriezās pavisam nesen – šī gada martā. Alise ar dzīvesbiedru Saniju bijuši vienisprātis – pienācis īstais brīdis atgriezties dzimtenē. Tam bija arī labvēlīgi apstākļi – ģimenei jau iepriekš iegādāta dzīvesvieta Alūksnē, atlika vien pieņemt lēmumu un pārcelties. Ģimenē aug divi bērni – četrus gadus vecais Maiks un divgadīgā Gabriela. Tieši domājot par bērnu labsajūtu un vidi, kurā viņi augs, abi vecāki bija vienisprātis, ka dzīve mazpilsētā būs daudz piemērotāka. Alises dzimtā puse ir Lejasciems, dzīvesbiedra – Ape, bet par abu ģimenes mājām šobrīd kļuvusi Alūksne – vieta pa vidu starp abām dzimtajām pusēm. “Man Alūksne ļoti patīk – šeit jūtos labi. Pilsēta ir skaista, sakopta, ir daudz vietu, kur kopā ar bērniem pavadīt laiku. Salīdzinot ar dzīvi Svordā, netālu no Dublinas, šeit ir miers un klusums, kā mums pietrūka. Tur nemitīgi valdīja rosība, miera nebija nekad. Arī draugi un tuvinieki mums reizēm jautā, vai nevēlamies atgriezties Īrijā, bet nē – tādu domu mums nav. Arī bērni šeit jūtas labi, viņiem patīk bērnudārzā, un tas ir vēl viens iemesls palikt. Ja bērni ir priecīgi, arī mums kā vecākiem ir prieks,” stāsta jaunā alūksniete.
Viņa atzīst, ka pārcelšanās noritējusi veiksmīgi un bez lielām grūtībām vai šaubām, tāpēc Alise iedrošina arī citus nebaidīties no atgriešanās Latvijā. “Ja iekšēji jūti, ka gribas atgriezties, tad tas ir jādara. Domāju, ka lielākās bažas daudziem varētu būt par dzīvesvietu. Diemžēl Alūksnē dzīvokļu tirgus nav vienkāršs – dzīvokļi vai nu ir ļoti dārgi, vai arī lētāki, bet sliktā stāvoklī,” saka sieviete. Runājot par nākotni, Alise ir pārliecināta – viņas vieta ir Alūksnē, kopā ar ģimeni. Taču līdzās mierpilnai ikdienai ir arī kāds sapnis – lai “Sunset Owl Candles” cilvēki iepazītu arvien vairāk un kādu dienu svecēm būtu arī savs neliels, mājīgs veikaliņš. Lai top!
