Reklāma

PĪLĀDŽU NEMIERS

Ar pīlādžu sarkano nemieru,

Ar putniem, kas ardievas saka,

Pa gaisiem šurp atnācis rudens

Un krūtīs iemetis lāpu.

Tā dedzina sirdi un prātus,

Attīra domas no sārņiem,

Bet pīlādžu sarkanais nemiers

Dzen tālāk, tālāk no zemes

Bija vasara un bira ziedi,

Lija zvaigžņu lietus augustā.

Ir tagad Septembris.

Es saku: būs!

Un ilgas klusu mieru iezvana.

Sadeg veseli meži

Septembra krāsās,

Klāt ir laiks, kad vasara raksta testamentu

Un kļavlapu rotas

Un nogremdē ezera dzīlēs.

Sāk nosirmot rīti,

Tik- vienmēr sirds savādi kūleņo,

Kad septembra krāsās

Aizdegas mūžs.

Jau septembris ar krāšņiem puķu klēpjiem

Ir pienācis tāds mazliet kluss.

Vējš dzenā kādu nobirušu lapu

Un glāsta ābolus, kas dārzā guļ.

Pīlādžos dus šīs vasaras maigums,

Ar bērziem lapu zeltu mij.

Es mulsi stāvu lielā ceļa malā,

Un domāju, cik šodien cilvēks vērts?

Ir diena pelēka, jo saule autā tīta,

Tik zelta lietū atspulgs kvēlo

Un rudens melodiju spēlē zīļu lietus.

Prieks atkal kūsā nogurušā sirdī,

Kāds ceļa posms noiets ir,

Un domu gājiens apstājas pie zīlēm,

No kurām jaušams zemes spēks.

Ir diena pelēka, jo saule autā tīta,

Tik zelta lietū atspulgs kvēlo.

Bet pāri Alūksnei ar vēja brāzmām

Jau atkal ražens zīļu lietus līst.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.