Reklāma

Pētījums: Covid-19 laikā katram ceturtajam ārstam ir depresijas simptomi

Foto: Pexels
Attēlam ilustratīva nozīme

Kā ziņo aģentūra Leta, Covid-19 laikā medicīnas personāla psihiskās veselības rādītāji krītas, savā pētījumā secinājusi ārste rezidente psihoterapijā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā un RSU doktorante Laura Valaine, šodien vēsta Latvijas Radio.

Valaine savā promocijas darbā pētījusi ārstu psihiskās veselības rādītāju izmaiņas Covid-19 laikā un turpmākajā laikā pēc tam sešu mēnešu periodā. Viņa novērojusi, ka katrs ceturtais ārsts ir ar depresijas simptomiem un katrs piektais ārsts ir ar trauksmes simptomiem.

“Un ārsti ir arī sabiedrības daļa. Jā, ar mūsu zināšanām mēs esam ārsti, bet arī mēs esam sabiedrības daļa. Salīdzinot datus, ar citu valstu rādītājiem, kuri atspoguļoja augstus depresijas un trauksmes sliekšņus, tad Latvijā minētie rādītāji bijuši līdzvērtīgi, lai gan pie mums Covid-19 neizplatījās tik lielos apmēros, kā tas bija citās valstīs,” skaidroja Valaine.

Viņasprāt, Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši nerunāt par savām emocijām un labsajūtu, tāpēc bieži vien veidojas situācija, ka mēs nespējam būt godīgi viens pret otru, bet būtiskākais, ka nespējam būt godīgi pret sevi. “Un tad mēs izdegam, un tad mēs pārstrādājamies, tad mēs uzņemamies daudz pienākumu un tas uzstādījums, ka mēs esam labi tikai tad, kad mēs strādājam, ka mēs esam labi tikai tad, kad mēs darām labu darbu un saņemam atzinību – tas mūs izdedzina,” uzsver Valaine.

Viņa piebilst, ka to var attiecināt ne tikai pret medicīnā strādājošajiem, bet arī citu profesiju pārstāvjiem, tāpēc Valaine savos novērojumos un analizējot citus pētījumus nonākusi pie secinājuma, ka ļoti svarīgs ir darba un ārpusdarba dzīves balanss.

“Ir ļoti svarīgi hobiji, lai jums ir brīvā laika aktivitātes, kas nav tas pats, ko jūs darāt savā darbā. Lai jums ir patīkami atrasties jūsu ģimenē. Tās attiecības, kādās jūs esat, lai tās ir patīkamas un piepildošas, jo, kas bija arī šī pētījuma ietvaros – cilvēkiem ir grūti atbildēt uz jautājumu, vai viņi jūtas laimīgi savās attiecībās,” atklāj Valaine.

Viņa skaidroja, ja, kādam jautās, kas ir profilakse veselībai, tad visi zinās minēt, ka tas ir labs uzturs, skriešana un citas fiziskās aktivitātes. Tomēr reti kurš minētās zināšanas pielieto ikdienas praksē.

“Jebkuram, esot un strādājot savā profesijā, ir svarīgi atcerēties, ka darbs mums aizņem konkrētas stundas dienā un tad mums ir mūsu personīgā dzīve, mūsu ģimenes dzīve, mūsu sociālā dzīve, kas ir ar citām lietām saistīta, nevis ar darbu. Un tas mūs nobalansē un, ja mums ir balanss dzīvē, tad mēs, visticamāk, spēsim tikt galā arī ar mūsu emocijām, kas rada psihiskās veselības traucējumus, kā depresija un trauksme,” stāsta Valaine.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.