Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Kā sociālo mediju saturs var ietekmēt darba meklēšanas procesu?

Darba vakances atlases process var būt daudz plašāks nekā ierastā CV un motivācijas vēstules nosūtīšana, kā arī darba interviju apmeklēšana. Ja intervija, CV un motivācijas vēstule ir tiešs veids, kā primāri pārliecināties par kandidāta profesionālajām un komunikācijas spējām, zināšanām un interesēm, tad personības iezīmes netieši var atklāt sociālo tīklu saturs. 

Kādēļ atlases personāls var ieskatīties sociālo mediju kontu saturā?

Uzņēmumu darba sludinājumi tiek publicēti, lai atrastu vispiemērotāko kandidātu noteiktas uzņēmuma problēmas atrisināšanai, neradot jaunus izaicinājumus. Tādēļ atlases procesā tiek rūpīgi pievērsta uzmanība gan profesionālām zināšanām, gan arī citiem aspektiem, kas var liecināt par kandidāta personības atbilstību vai tieši pretēji neatbilstību uzņēmuma pārstāvētajām vērtībām un spējām iekļauties kolektīva darba kultūrā.

Atlases personāls var ieskatīties ne tikai amata kandidāta profesionālajos sociālo mediju kontos, piemēram, LinkedIn, bet arī citos – Twitter, Instagram vai Facebook. Tajos ievietotie attēli, video materiāli un komentāri var sniegt dziļāku un patiesāku izpratni par kandidāta personību un vērtībām bez šablona frāzēm un profesionāliem atslēgvārdiem, kas ir atrodami CV vai motivācijas vēstulē. 

Kādi aspekti sociālo mediju saturā var radīt negatīvu priekšstatu?

Ne vienmēr sociālā profila saturs tiks pētīts, tomēr gadījumos, kad atlases personāls vēlas uzzināt vairāk par amata kandidāta personību un uzvedību sociālajos tīklos, būtisks ir ne tikai pats saturs, kas tiek ievietots profilā, bet arī veids, kā tas tiek darīts.

Negatīvu priekšstatu par amata kandidātu var radīt nepiemēroti fotoattēli un videomateriāli, aizskaroši un diskriminējoši komentāri, dalīšanās ar konfidenciālu informācija, melošana par iepriekšējo darba pieredzi, sliktas komunikācijas spējas un pat neprofesionāls segvārds. 

Vai sociālo mediju saturs var ietekmēt karjeras attīstību?

Lai arī sociālo tīklu izpēte nav galvenais aspekts amata kandidāta piemērotības noteikšanā, izpētes radītais priekšstats var atstāt ietekmi uz lēmuma pieņemšanu šaubu gadījumā, kad jāizšķiras starp vairākiem amata kandidātiem.

Pirms darba pieteikuma nosūtīšanas ir vēlams pārbaudīt, vai sociālo tīklu profilos neatrodas informācija, kuru nevēlas padarīt redzamu potenciālajam darba devējam.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.