Nesen sāku īrēt lielāku dzīvokli, un man, kurai pieder savs vienistabas dzīvoklis, tas ir neierasti. Tas atgādina man par laiku, kad es īrēju dzīvokli un man bija jāpārvācas, kad dzīvoklim uzradās pircējs. Tā nav ierasta un patīkama sajūta, jo visu laiku paturu prātā domu, ka nav zināms konkrēts laiks, kad manā dzīvē nekas nemainīsies. Un tas man lika padomāt. Kāpēc gan es esmu tik pārliecināta par dzīvi? Es kopumā strādāju trijos darbos un manī ir pārliecība, ka nekur jau nepazudīšu, bet man nav ienācis prātā, ka kādreiz darbs varētu arī nebūt. Bet nekas, es vienmēr būtu gatava meklēt ko citu. Ar darbu ir nosacīti vieglāk, nekā tas ir ar dzīves vietu. Nesen runāju ar ukraiņu sievieti, kuras mājas ir izpostītas un atrodas Krievijas okupētajā daļā. Mani pārņēma uztraukums par to, ko es darītu tādā situācijā. Kur ir mans enkurs un B variants, ja arī man atņemtu manu īpašumu pavisam? Vai man ir kaut kāds plāns? Nav. Vai man ir kādi uzkrājumi nebaltai dienai? Nav. Bet tam visam vajadzētu būt. Vajadzētu būt plānam, jo man ir bērns un es nevaru vienkārši paļauties uz likteni. Bet no otras puses, tieši paļaušanās uz likteni man vienmēr ir nesusi iespējas. Gan manu dzīvokli, gan darbu, gan vietu, kuru tagad īrēju. Es gribēju dzīvot specifiskā vietā, un pagāja vien pāris mēneši no ieceres līdz brīdim, kad es jau esmu šeit. Man vienmēr šķiet, ka liktenis mani vienmēr aijā un dod dāvanas, kuras esmu gaidījusi ilgāku laiku. Tas man atgādina, lai atslābstu brīžos, kad uztraucos par nākotni un to, kā būs. Jo vienmēr viss sakārtojas un es tiešām nevaru sūdzēties, kā tieši tas ir sakārtojies. Tas arī mudina apsvērt, ko drošība man nozīmē un kā man dzīvot tā, lai es radītu savu drošības spilvenu sev un savam bērnam. Tāpat tas liek atskārst, ka tā līdz galam tu nevari būt skaidrībā par itin neko. Tev dzīvē viss ir dāvāts un var tikt atņemts jebkurā brīdī. Ko tu darīsi tad? Kāds būs tavs nākamais solis? Es gribu izveidot savu “X stundas” scenāriju, kā es rīkošos gadījumā, ja viss lūst. Es zinu, kur ir tā vieta, kurā gribu dzīvot, es zinu, ka gribu, lai mana meita ir drošībā, un es gribu, lai man ir finansiāla brīvība. Tagad tas viss tikai jāizpilda. Kas ir tas, kas tevī rada drošības sajūtu un kāds būs tavs nākamais solis, ja šo drošību tev izsitīs zem kājām? Man kādreiz mājās bija plauktiņš, kurā stāvēja pase un viss nepieciešamais, ja nu man būtu ātri jābēg no mājām. Tagad plauktiņa nav, bet es to noteikti ierīkošu. Reiz kopmītnēs mums bija ugunsgrēks, tieši zem manas istabiņas. Es izskrēju pidžamā, ar pāris drēbēm un ģitāru. Pēc tās reizes man bija skaidrs plāns, ka man ir jābūt skaidram plānam! Kur stāv vissvarīgākais, ko ņemt, ja sākas nelaime, ja sākas karš, kādi ir mani kontakti, vai man būs nauda biļetei? Man gribas to visu nodrošināt un zināt, ka man šis drošības spilvens ir.
- Šodien: 15.10.2024
- Sveiki! Pieslēgties
Reklāma