Agita Bērziņa
Novembris, ko saucam par patriotu mēnesi, jau pusē. Mēnesis, kad pie krūtīm piespraužam sarkanbalto lentīti, ģimeniski apmeklējam valsts svētku norises, ejam lāpu gājienā, skandējam patriotisku dzeju, aizdedzam sarkanbaltas sveces un rotājam ēdienu sarkanbaltā krāsā. Tas ir daudz, un tas ir skaisti, bet vai ar to gana?
Aizdomājos par to intervijā ar SIA “Alūksnes putnu ferma” vadītāju Juriju Adamoviču, kurš valsts svētkos pateicās iedzīvotājiem, kuri kļuvuši par uzņēmuma akcionāriem, un, protams, arī tiem, kuri ikdienā ar savu maciņu balso par Alūksnē ražotām olām. Pateicās visiem, kuri galdā liek Latvijas preci, jo tas ir veids, kā sniegt atbalstu savējiem. Ja atbalstīsim savējos, atbalstīsim katrs sevi. Kopā tā var celt ekonomiku un reizēm saglabāt darba vietas vietējiem cilvēkiem – draugiem, radiem, kaimiņiem, ļaujot mums visiem kopā noturēties un neapstāties, kas bija īpaši svarīgi kovidlaikā, taču nezaudē nozīmību arī tagad. Jo vairāk naudas paliek vietējā ekonomikā, jo vairāk naudas tiek mūsu izglītībai, sociālajai aprūpei, veselības sistēmai, videi. Protams, pārlūkojot veikalu plauktus, nereti cilvēki izvēlas lētāko preci, ko nevar pārmest, bet varbūt tomēr mēs varētu uz šo paraudzīties plašāk. Jeb kā sociālajos tīklos pamanītajā aicinājumā saka kādas zemnieku saimniecības pārstāvji – spert soli tālāk tajā drosmīgajā un dziļākajā virzienā.
Virzienā, kas prasa mazliet vairāk piepūles. Proti, zemnieku saimniecība aicina uzdāvināt šo vienu mēnesi Latvijai tā pa īstam. Latvijas zemei, Latvijas produktiem un Latvijas zemniekiem. Vai tavos spēkos ir vienu mēnesi ēst Latvijas produktus? Citronus aizstāt ar cidonijām, banānus ar āboliem. Čia sēklas ar kaņepēm. Svešzemju batātes ar mūsu pašu riekstu ķirbjiem. Rīsus ar grūbām.
Savā svētku galdā sarkanbalti dekorēt nevis burratu ar čiabatu, bet cepeti ar kāpostiem, zirņus ar speķi, varbūt pankūkas ar dzērveņu zapti…
Kā būtu, ja mēs uzdāvinātu novembri Latvijas zemniekiem? Tiem, kas ravē, ar, ecē, stāda un maļ tepat. Kas arīdzan mīl šo zemi ļoti, ļoti –
dzīvo ar to soli solī no pavasara līdz rudenim. Kas paliek šeit, izbaudot miglu, lietavas un sniegu, nevis sakravā koferi un brauc pārziemot uz siltām zemēm.
Idejas autori aicina uzdāvināt savai Latvijai kaut vai tikai šo vienu dzimšanas dienas mēnesi – skarbo novembri. “Kad aiz loga zēvelē vējš, bet latviešu zemnieku pagrabi ir pilni ar sulīgiem dārzeņiem, saknēm, āboliem, sālījumiem un marinējumiem. Mums pašiem savu labumu gana. Ja vien protam un, galvenais – gribam tos novērtēt! Viss sākas ar labu gribu. Sprīdītis teiktu, ka tam vajag dūšu.”
Un vai Tev pietiktu dūšas novembrī uzdāvināt savu virtuvi Latvijai? Es sākšu jau šovakar, jo šodien nopirku štovētos kāpostus un Latvijas saldumu klasiku – saldos vaniļas sieriņus.
Reklāma