Svētku sajūta sākas ar sakoptu māju

Šī gada Alūksnes pilsētas svētki sākušies, arī tiem veltītais laikraksta “Alūksnes un Malienas Ziņas” piektdienas numurs iznācis. Gatavojot to, satikos ar vairākiem cilvēkiem un, protams, runājām par svētkiem, kuri tuvojas, par pilsētu, tās attīstību. Ikdienā sarunās vairāk esam ieraduši šķendēties par neizdarītajiem darbiem, par nejēdzībām, kuras kādam būtu jānovērš, par amatpersonām, kuras nav savu uzdevumu augstumos. Pirms svētkiem šīs sarunas ievirzījās pavisam citā gultnē.

Darba darīšanās nācās tikties ar vairākiem ministriem un Saeimas priekšsēdētāju, kuri Saeimas vasaras brīvlaikā apmeklēja mūsu novadu. Viņi, aplūkojot uzbūvētās ēkas, atjaunotās ielas, visi, kā viens augstu novērtēja pēdējo gadu laikā Alūksnē paveikto un atzina, ka investīcijās saņemtā nauda pašvaldībā ir lietderīgi izmantota, projekti izstrādāti moderni un mūsdienām atbilstoši, darbs paveikts kvalitatīvi. Nenoliegšu, manām, alūksnietes, ausīm to bija patīkami dzirdēt.

Lepnumu par savu pilsētu izjutu arī tad, kad, kārtojot dokumentus, nācās satikties ar pavisam svešu rīdzinieci, kura Alūksnē pēdējo reizi bija pabijusi pirms gadiem 20. “Cik pie jums skaisti! Alūksne tā pārvērtusies, kļuvusi par mazpilsētu ar savu šarmu, tik tīra un ziedoša! No draugiem esmu dzirdējusi, ka pie jums esot skaisti pilsētas svētki un arī kapusvētki ar vērienu, tādēļ esmu ieplānojusi šajā laikā te paciemoties ar visu ģimeni,” atvadoties, lai dotos projām, vēl piebilda nesen iepazītā amatpersona.

Jā, arī šonedēļ vēl biežāk visapkārt pilsētā dūca zāles pļāvēji, uz ielām strādāja cilvēki pacēlājā, pie laternām piestiprinot svētku atribūtus, laukumos un parkos pa vienam vien pakāpeniski parādījās dažādi dekori, bet kāds no maniem sarunu biedriem vēl arvien pauda rūpes par to, kā izdosies pilsētu sakopt, jo ik pa brīdim līst lietus, kas darbu kavē.

Redzot, kā rosās pašvaldības aģentūras “Spodra” darbinieki, arī daudzi alūksnieši ķērās pie savu īpašumu uzpucēšanas. Novēroju, ka kāds pļāva piemājas mauriņu, cits ravēja puķu dobes pēdējos metrus, bet vēl kāds cits apgrieza dzīvžogu un mazgāja logu stiklus mājas ielas pusē. “Skaista mūsu pilsēta, un tā būs vēl skaistāka, ja katrs vispirms piedomāsim pie tā, kā izskatās paša pagalms un māja. Atbrauks taču radi un draugi, arī svešinieki novērtēs pilsētas kopskatu. Galu galā svētki būs tad, ja paši radīsim svētku sajūtu. Man tā sākas ar tīru māju un sakoptu pagalmu,” atzina kāda cita mana sarunu biedrene un steidza vēl nogriezt svaigus ziedus, lai ieliktu vāzē, pirms vaļā sprāgst kārtējais melnais lietus mākonis. Lai skaisti pilsētas svētki arī jūsmājās, lai izdodas “noķert” katram savu svētku sajūtu!