Laura Felša
Pagājušajā nedēļā Latviju pāršalca ziņa, ka kāda kurzemniece tikusi krāpnieku nagos – viņa, uzticoties krāpniekiem, kuri uzdevušies par bankas un policijas darbiniekiem, zaudējusi vairāk nekā 160 000 eiro. Šis ir viens no finansiāli apjomīgākajiem gadījumiem, taču nebūt ne pirmais. Šķiet neticami, ka kaut kas tāds var notikt. Bet, redz, cilvēki mēdz būt naivi, nezinoši un pārāk uzticas svešiniekiem.
Cik droši mēs varam būt virtuālajā vidē? Vai mēs, kā vecāki, pietiekami cītīgi sekojam līdzi savu atvašu gaitām interneta pasaulē? Vai šādi un līdzīgi gadījumi ir tikai dēļ cilvēku naivuma, vai arī krāpnieki jau ir tik augstā līmenī, ka liek noticēt sev ikvienam? Domāju, šis ir laikmets, kad mums ikvienam jāpiedomā, pirms kaut ko apstiprinām virtuālajā vidē. Tas pats attiecas arī uz dažādu veidu iepazīšanās sludinājumiem. Klasika – vīrietis raksta sievietei, cik viņa ir skaista, brīnišķīga (nu, kurai gan nepatīk saņemt komplimentus!), beigās pārliecina viņu tik ļoti, ka sieviete gatava atvērt savam sapņu princim arī savu maciņu! Naivums? Izmisums? Mīlestības trūkums? Droši vien viss kopā.
Valsts policija ik pa laikam brīdina iedzīvotājus būt uzmanīgākiem, bet tā jau laikam ir, ka reti kurš mācās no citu kļūdām un pieļauj savas, kas noved pie ļoti nepatīkamiem iznākumiem. Tas attiecas uz jebkuru dzīves sfēru – tikai tad, kad pats pieļauj savas kļūdas, kaut ko mācies un norūdies. Tādi mēs, cilvēki, esam – sāp un tiek ārstēti tikai paša iegūtie zilumi un pušumi.
Kā atpazīt krāpnieku? Nav taču uz pieres tas uzrakstīts, jo viņi bieži vien ir ļoti gudri un viltīgi, prot radīt par sevi intelektuāla un kārtīga cilvēka iespaidu. Man šķiet, daudzas situācijas, kad cilvēks iekritis plēsoņas ķetnās, nemaz nekļūst publiski zināmas. Jo upuri nereti jūt kauna sajūtu – par savu muļķību un naivumu. Līdz ar to daudzas lietas netiek atrisinātas, un krāpnieks laimīgs berzē rokas un turpina savu uzvaras gājienu.
Krāpnieki virtuālajā vidē kļuvuši tik viltīgi, ka vairs nevaram teikt – piemānīt var tikai gados vecāku cilvēku vai bērnu. Šobrīd krāpnieki sagatavo tādas shēmas un lamatas, kurās var iekrist jebkurš. Būsim uzmanīgi un vērīgi, ne tikai pret sevi, bet arī pret saviem līdzcilvēkiem. Un nenosodīsim upuri.
Ceru, ka tomēr nav tā, ka aiz katra stūra glūn kārtējais ļaundaris, kurš grib mums nodarīt pāri. Es, kā jau naiva sirds dziļumos, vairāk ticu labajam. Piesardzības nekad nevar būt par daudz, tikai nevajadzētu iedzīvoties paranojā. Ziniet, tas teiciens “Sargā pats sevi, un Dievs tevi sargās” mums visiem būtu jātur kabatā pa rokai.
Reklāma