Pēdējo reizi Apes novadā

Ape. Viena no mazākajām pilsētiņām Latvijā ar visīsāko nosaukumu un savu, mazas pilsētiņas, šarmu.

Būtībā arī es sevi varu saukt par apenieti, jo, lai arī bērnību pavadīju Trapenē, esmu dzimusi Apes slimnīcā. No tā gan neko neatceros, bet atmiņā palicis, kā bērnībā kopā ar vecākiem regulāri devāmies iepirkties uz Igauniju, kur ceļš vienmēr veda cauri Apei, kur arī neiztrūkstoši apstājāmies. Tolaik mazpilsētiņas centrā bija daudz mazu bodīšu, un man, mazam bērnam, tās šķita tik mājīgas un pievilcīgas ar savu vienkāršību. Tur varēja nopirkt gan apģērbu un apavus, saimniecības preces un pat mēbeles, tikai ar pārtiku bija tā sliktāk, tādēļ ceļš pēc desām un sviesta bija jāmēro tālāk.

Lai arī mazajās ieliņās bija gana daudz ļaužu, Ape tolaik šķita tāda, kā sena lauku tantiņa, kas, villaini apsegusies, sakņupusi sēž Vaidavas krastā. Pārāk vienkārša, pārāk ikdienišķa un pelēka.

Nu, pēc vairākiem gadu desmitiem, to redzu jau pavisam savādāku. “Sakņupusī tantiņa” seģeni nometusi un, lepni pacēlusi galvu, piecēlusies kājās spirgta un ziedoša. Uzmanību nu piesaista Sv. Mateja evaņģēliski luteriskā baznīca, kas ir viena no jaunākajām Latvijā, Dāvja Ozoliņa skaistā Apes vidusskola, uzpostais bērnudārzs un citas sabiedriskās ēkas, turpat pa vidu esošās, augusta ziedos slīkstošās privātmājas. Ape nu lepojas ar savu “Dzenīšu” dižvītolu, atsegtajām vecajām un jaunajām Raganu klintīm, viršu ziedu dzejnieces Elīnas Zālītes atjaunoto pieminekli, vienu no lielākajiem ūdenskritumiem Latvijā, ko te izveidojusi Vaidavas upe, un daudz ko citu, kas gadu gaitā kopts, atjaunots un lolots.

Šodien sākas Apes pilsētas svētki, kad pilsētiņas iedzīvotāji uzņems viesus, rādīs un stāstīs par savām veiksmēm un neveiksmēm, godinās jaunās ģimenes, priecājoties par gada laikā tajās dzimušajiem bērniņiem, bet svētdien dosies uz kapiem, lai pieminētu tos cilvēkus, kas ar savu dzīvi un darbu vairojuši pilsētas un novada labklājību. Un tad sāksies jauns dzīves gājums un jauns darba cēliens ar skatu uz Smiltenes pusi. Priecīgus pilsētas svētkus Apei un apeniešiem pēdējo reizi Apes novadā!