Reklāma

Pasaule, kas neaizgāja bojā

Foto: Unsplash/ attēlam ilustratīva nozīme

Vairāk kā pirms nedēļas pirmdienas vakarā sociālo tīklu lietotāji uz vairākām stundām palika bez iespējas pavadīt savu laiku vietnēs “Facebook”, “Instagram” un sazināties “WhatsApp”. Dzīve bija uz brīdi apstājusies, bet mēs – kļuvuši neredzami.

Taču īsti bez publicitātes un izpausmes iespējām jau nepalikām, jo zvaigžņu stundu tovakar piedzīvoja “Twitter”. Tas lieliski atspoguļojās kādā video, kur Misters Bīns, personificējot šo interneta vietni, apmierināti mētā vienu kāju pāri otrai, kamēr līdzās sēž no galvas līdz papēžiem nosaitēta paciente bez kustību iespējām, simbolizējot “Facebook”, “Instagram” un “WhatsApp”.

Informācijas laikmetā šī situācija līdzinājās gluži vai pasaules bojāejai, taču vēlāk mediji atgādināja, ka tā nav gluži ārkārtēja, jo 2019. gadā “Facebook” lielā daļā pasaules nebija pieejams ilgāk nekā 14 stundas. Kā zināms, laiks ir nauda, un “Facebook” dibinātājs Marks Zakerbergs sava uzņēmuma vietņu darbības traucējumu dēļ šoreiz bija zaudējis septiņus miljardus ASV dolāru.

Zīmīgi, ka tieši aizvadītajā nedēļā plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā nonāca uzņēmuma bijusī darbiniece Frensisa Haugena, kura atklājusi visai neglaimojošu informāciju par šo interneta platformu, uzsverot, ka “Facebook” peļņa ir svarīgāka par lietotāju drošību, un šī vietne palīdz izplatīt dezinformāciju un nedara neko, lai to novērstu . Uzņēmuma vadība gan apsūdzības noliedz, apgalvojot, ka dara visu, lai šādas situācijas novērstu.

Plašāku situācijas izklāstu sestdienas vakarā sniedza sižets sestdienas “Panorāmā”, skaidrojot, ka “Facebook” veicina saturu, kas izraisa spēcīgas un bieži vien negatīvas emocijas ar mērķi piesaistīt vairāk lietotāju, jo tas sniedz uzņēmumam lielāku peļņu no reklāmdevējiem. Par to var pārliecināties katrs no mums, šīs vietnes lietotājiem, kaut vai redzot, kas notiek dažu Latvijas politiķu kontos, kāds ir komentāru birums saistībā ar vakcināciju pret “Covid-19”. Protams, tas bieži vien izraisa lavīnai līdzīgu dusmu un neiecietības vilni, un cilvēki vēršas cits pret citu, kļūstot par nesamierināmiem pretiniekiem. Sekas tam ir vēl lielāka šķelšanās.

Ikdienā mēs, “Facebook” lietotāji, publicējam un dalāmies ar visdažādāko informāciju. Lai paliek katra paša ziņā, cik tālu, nonākot virtuālajā vidē, vēlamies ielaist citus savā privātajā telpā. Cita lieta – ar ko dalāmies? Vai tie ir krāšņi dabasskati, kādas citu cilvēku atziņas, kas rezonē ar mūsu dzīves uztveri, mīlīgi vai amizanti kaķēni, notikums, kas raisījis pozitīvas emocijas, vai arī nepārbaudītas ziņas, kurās pat neiedziļināmies, bet tikai padodam tālāk…

Otrdienas rītā varējām atviegloti uzelpot, jo pasaules bojāeja bija novērsta. Taču varbūt ir vērts padomāt, kam un kādus stāstus uzticēt?

“Otrdienas rītā varējām atviegloti uzelpot, jo pasaules bojāeja bija novērsta.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.