Manas svētku tradīcijas

Atveru acis, redzu sauli un pasmaidu. Lieldienas ir klāt! Ziniet, katri svētki mani iepriecina un dara patīkami tramīgu. Pareizāk būtu teikt – gatavošanās svētkiem. Piekrītu alūksnietes Vinetas Bumbišas teiktajam par to, ka šajos svētkos vajag māju izrotāt ne tikai ar attiecīgajiem dekoriem, bet arī ar saules dzeltenajām narcisēm, pūpoliem un sārtajām tulpēm. Viņa ieteica atcerēties bērnības Lieldienu tradīcijas un “ņemt” tās līdzi šodienā. Uzreiz iedomājos par saviem bērniem – viņiem ir šī brīnišķīgā iespēja izbaudīt dažādu svētku tradīcijas. Ceru, viņi tās saglabās.

Ne tikai Ziemassvētku laikā esmu patīkami satraukta – arī Lieldienām jāsagatavo viss nepieciešamais, kā, piemēram, daudz un dažādi saldumiņi, ko parasti svētku rītā pulksten sešos no rīta Lieldienu Zaķis izliek pagalma teritorijā, kādā zābaciņā vai rotaļlietu plauktā. (Jā, Zaķim nenāk miegs, un ir pieredze – bērni mēdz pamosties agri, jo gaida!)

Paldies manai mammai, ka viņa iemācīja – pirmā ola Lieldienu rītā jāsadala tik daudz gabalos, cik ģimenē esam. Šobrīd mums katram iznāk pa kriksītim, jo, kā meita Odrija saka, mēs esam kupla ģimene! Bet pēc tam sākas olu kaujas – tās sakrāsojam tik daudz, lai pēc tam varētu ēst iecienītos salātus: vārīta ola, vārīts kartupelis, marinēts gurķītis no pagraba, zaļie zirnīši un dievišķīgā majonēze.

Atzīstos, esmu kritusi komercijas varā, jo katru gadu ne tikai priecājos par veikala piedāvājumiem, bet arī iegādājos kādu jaunu zaķi vai krāšņu olu. Tā sacīt, bērniem par prieku. Ziniet? Īstenībā, pašai par prieku! Sanāk, svētku laikā esmu kā bērns.

Un vēl – mums Alūksnē katru gadu ir brīnišķīgi svētku rotājumi! Man patīk un es saku paldies māksliniekiem. Katram, protams, savs viedoklis – kādam cālis ne tāds, kādam par maz vai par daudz, kādam šķiet, ka viņš izdarītu labāk. Mūžīgā tēma. Viens no maniem ieteikumiem – gatavojiet paši savus svētku rotājumus, ko likt pie namdurvīm. Galvenais, esiet priecīgi un neaizmirstiet par mūsu Alūksnes jauko tradīciju – Zaķu skrējienu! Paldies, ka ir šis pasākums, kurā ikviens skriet gribošs un varošs var piedalīties. Lieliska ilggadēja tradīcija, kura, es ceru, turpināsies.

Neesmu reliģiozs cilvēks, bet ticu un ceru – kāds mūs vada. Lieldienas ir augšāmcelšanās laiks. Dabā, reliģijā, mūsu sirdīs un pasaulē. Ziniet, ir ļoti patiess teiciens: “Sargā pats sevi, un Dievs tevi sargās.” Vadīsimies pēc tā, būsim patiesi un klātesoši, novērtēsim katru dienu un pavadīsim Lieldienas priecīgā noskaņā! Lai šajā saspringtajā laikā ikkatra sirdī ienāk ne tikai pavasaris, bet arī ticība un pārliecība – būs labi, būsim veseli, pozitīvi un dzīvotgriboši!