Reklāma

Mācēt pasmieties par sevi

Aizvadītajā nedēļas nogalē notika sarunu festivāls “Lampa 2020”, kura virstēma bija “kopā”. Sestdienas vakarā tas noslēdzās ar jau ierasto politiķu “cepienu”, kad komiķi Rūdolfs Kugrēns, Anete Konste, Edgars Bāliņš un Jānis Skutelis rosināja pasmieties par izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un jaunievēlētajiem Rīgas domes deputātiem Oļegu Burovu un Vilni Ķirsi.

Mācēt pasmieties par sevi un ļaut to atklāti darīt arī citiem, piekrītot piedalīties šādā sarunu festivālā, prasa pamatīgu drosmi. Visu cieņu politiķiem, jo viņi varonīgi klausījās, kā komiķi pa vienam “cepināja” viņus, asprātīgi izsakoties par viņu kāpieniem un klupieniem. Dažiem tas izdevās veiksmīgi, bet dažiem, jāatzīst, šis humors bija diezgan pliekans. Man nešķiet smieklīgi “apcelt” cilvēku par viņa izskatu un ģimeni, norādot, piemēram, ka viņš (Vilnis Ķirsis) izskatās pēc vidusskolēna.

Taču pēc katra “cepiena” politiķiem bija dota iespēja teikt atbildes runu, paskatoties uz sevi un savu politisko darbību ar smaidu. Ilgai Šuplinskai tas neizdevās visai labi, un varēja redzēt, ka viņa ne visai saprot jokus.

Neērti klausīties par sevi dažādos “cepienos” bija Vilnim Ķirsim. Tas bija skaidri lasāms viņa sejā, bet viņa atbildes runa bija mierīga, skaidra un pirms tam nesagatavota. Viņš atzina, ka pēc dzirdētā jūtas atvieglots, jo gaidījis ne to vien.

Humoristu “cepienu” par sevi ar smaidu sejā un aplausiem uzņēma Oļegs Burovs. Atbildes runai viņš bija gatavojies, un pats turpināja “cepienu” par sevi. “Man vislabāk patīk trauku mazgāšana, jo tur uzreiz redz rezultātu. Bet tagad, strādājot Rīgas domē dziļā opozīcijā, es sava darba rezultātu tik ātri neredzēšu,” smiekliem skanot zālē, teica O. Burovs un turpināja smīdināt klausītājus. Tautība, izglītības līmenis vai vienkārši laba humora izjūta? Nezinu, bet tas bija neviltoti.

No viņa neatpalika arī Juris Pūce. Viņa atbildes runa bija pārdomāta un ar asprātīgu piesitienu. “Esmu pietuvojies 40 gadiem, un salīdzinājums ar kaut ko lielu, rūcošu un darbspējīgu man tikai glaimo. Dažiem pusmūža gados vajag lielākas automašīnas, citiem – lielākas pašvaldības,” pasmejoties par sevi, teica J. Pūce.

Jā, interesanti pavērot, kā šādā neierastā vidē, kur atklāti pasmejas par viņiem, jūtas mūsu deputāti, ministri. Līdzīgi kā televīzijas raidījumā, kurā pirms Rīgas domes vēlēšanām deputāta kandidātiem tika piedāvāta erudīcijas spēle par un ap Rīgu. Arī tajā, tāpat kā šajā sarunu festivālā, bija iespēja vērot politiķu radošumu, to, kā viņi spēj reaģēt un justies nestandarta situācijās. Tieši tad atklājas viņu cilvēciskās īpašības, un mēs ieraugām viņus pavisam citā gaismā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt