Agita Bērziņa
Pakalpojumu nozares darbinieku aptauja atklāj, ka vairāk nekā puse aptaujāto pārdevēju, viesmīļu un citu pakalpojumu sniedzēju Latvijā saskaras ar dažādu veidu nepieņemamu attieksmi no klientiem – visbiežāk tā ir nepieklājīga un rupja attieksme (67 %), izvairīšanās maksāt par precēm vai pakalpojumiem (27 %) un draudi (26 %). Lai aizstāvētu darbiniekus un aicinātu sabiedrību būt iejūtīgākiem un laipnākiem pret cilvēkiem, kas viņiem sniedz ikdienas pakalpojumus, vairāki uzņēmumi pievienojas “Circle K” iniciētajai sociālajai kampaņai “Labestības vilnis”.
Man gribas domāt, ka vienmēr esmu patīkamais klients, kuru ir prieks apkalpot, jo dzīvoju pēc principa – nedari otram to, ko nevēlies, lai dara tev. Ja arī kādas neskaidrības vai nesaprašanās gadās, iedomājos, kā es justos tā cilvēka vietā, – kā uzvestos un rīkotos. Ja skatās no tādas prizmas, ir daudz vieglāk nedusmoties, jo dzīvē kā jau dzīvē – gadās visādi.
Par to, ka personālam jeb darbiniekiem ir būtiska nozīme, pārliecinājos pagājušajā vasarā. Ar ģimeni devāmies ceļojumā uz Sāremā salu Igaunijā. Ceļā bijām pavadījuši vairākas stundas, un liels bija mūsu pārsteigums, kad rezervētajā viesnīcā pasaka, – jums istabiņu nav. Rādu savu rezervējumu, ka jābūt, bet viņiem sistēmā nav. Uz vairākām minūtēm iestājas klusums, darbiniece mēģina meklēt, bet nekas vairāk tā arī nenotiek. Stāvam viesnīcas vestibilā, gaidām un redzam, kā dod atslēgas citiem viesiem. Komunikācija skopa, skaidrojuma nav. Piesaista viesnīcas menedžeri, kura sāk savu izmeklēšanu, kas arī rezultējas ar to atklājumu, ka sistēmā notikusi kļūda un mans rezervējums palicis kaut kur pa vidu. Man ir apstiprinājums, bet līdz viņiem nav nonācis. Trakākais šajā visā situācijā bija dzirdēt, ka brīvu istabu arī nav, jo ir aktīvā tūrisma sezona.
Risinājums – doties uz blakus viesnīcu pāri ceļam. Pirmā viesnīca ar otro esot sazinājusies, un mūs izguldīs. Nav variantu, ejam, stāstām savu situāciju, uz ko saņemam atbildi, ka par mums neko nezina un zvanu no pirmās viesnīcas nav saņēmuši. Šoks, nedaudz iestājas panika, līdz brīdim, kad darbiniece laipni saka, – stāstiet, domāsim, meklēsim risinājumu, prom nevajag iet. Tik vienkārši un cilvēcīgi. Viss atrisinājās, un varējām palikt pie viņiem. Vērtīga piebilde – tikām pie pašām labākajām istabām par pirmās viesnīcas cenām, piemēram, Komandiera apartamentos šajās brīvdienās nebijām plānojuši dzīvot.
Pārdomājot vasaras notikumus, sliktākās atmiņas ir tieši par pirmās viesnīcas darbinieku attieksmi – nevēlēšanos komunicēt, pretstatā otrai vietai, kur mūs uzņēma laipni, ieklausījās un meklēja risinājumu. Var gadīties problēmas, bet ļoti liela nozīme ir attieksmei, ar kādu tās risina. Tādēļ ikvienam, gan klientiem, gan pakalpojuma sniedzējiem novēlu būt laipniem. Vairāk novērtēsim viens otra darbu.
Reklāma