Abonē e-avīzi "Alūksnes un Malienas Ziņas"!
Abonēt

Reklāma

Ieelpot pļavas smaržu

Foto: Pixabay.com

Pļavā kā košā tautiskajā segā savus krāsu dzīparus ievij sarkanais āboliņš, pīpenes, madaras, vanagzirņi, gundegas, rasaskrēsliņi, asinszāles, dzelzenes, smilgas un vēl un vēl… Katrai puķei šajā “audeklā” ir sava vieta, bet tikai visas kopā padara pļavu unikālu un tik īpašu. Jautājums vienīgi – kur mūsdienās tādu īstu, dabisku pļavu ar jāņuzālēm vēl atrast?

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Pilsētā tuvējā apkārtnē jau nu noteikti ne – jo visām teritorijām, rūpējoties par kārtību un sakoptību, jābūt “nofrizētām” uz “tip – top”. Taču vasarā tik ļoti gribas krāsas, košumu, nevis tikai un vienīgi vienādi zaļo, kad nav, kur acu skatienam aizķerties. Kad vēl dabā ir tik daudz krāsu kā laikā ap vasaras saulgriežiem? Tādēļ šķitis diezgan kuriozi, ka vienvasar pļava uz ezera pusi pretī Alūksnes Jaunajai pilij, bet citugad nogāze iepretim Rīgas ielai bija izdekorēta ar mākslīgajām margrietiņām. Par gaumi, protams, nestrīdas, zinu, ka ir cilvēki, kam šī ideja patika, bet es esmu par īstām puķēm īstā pļavā.

Vasarās no rītiem ceļā uz darbu redakcijā Rūpniecības ielā bieži dodos pa kādreizējo bānīša taku. Vairākus gadus nogāzītē aiz kādreizējās pārbrauktuves pie Ganību ielas iepretim ražotnei “Branchess” skaisti ziedēja pīpenes. Neliels pudurītis, pie kura no rītiem gribējās piestāt, izbaudīt mazu prieka mirkli par ziedošajām pļavas puķēm, uz brīdi pakavēties un doties tālāk dienas gaitās. Taču pagājušajā vasarā pīpenēm nebija lemts uzziedēt, jo tās nopļāva. Arī šovasar ne. Pagājušās darba nedēļas sākumā tur bija palicis vairs tikai zaļš nopļauts laukums. Un tāds tas būs arī visu turpmāko vasaru. Vai tiešām būtu liela nelaime, ja tās būtu nopļautas pēc noziedēšanas?

Nav jau vairs daudz tādu vietu, kur pilsētas tuvumā sajust dabu visā tās daudzveidībā. Bet katra maza “saliņa”, kas vēl saglabājusies, atgādina, ka daba ir dzīva – ar augiem, tauriņiem un daudzām citām radībām, kas savstarpēji mijiedarbojas. Pētījumi liecina, ka pēc intensīvas kultivēšanas dabiskā pļava neatjaunojas ne nākamajā, ne aiznākamajā gadā, bieži pat ne desmitgadēs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas Radio ziņās pirms dažām dienām dzirdēju sižetu, ka pērn pirmo reizi uzziedējušas Rīgas apkaimes pļavas. Latvijas dabas fonda un Rīgas domes projektā kopumā izveidotas 20 pilsētas pļavas un šoruden tiks iesētas vēl 10. Pļavu sēšanas talkās iesaistījušies arī apkaimju iedzīvotāji. “Pilsētas pļavās” pļaušanu veiks tikai pēc savvaļas augu izziedēšanas un ne biežāk kā divas reizes gadā. Kā ir ar mums? Labā ziņa ir tā, ka viena tāda pļava, kur tagad zied magones, tomēr ir arī Alūksnē pie Saules dārza. Vasaras saulgriežos novēlu katram atrast savu pļavas stūrīti, kur ieelpot augu smaržu, veldzēties rasā un sajust dabas dziedējošo spēku.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.