Bērnam jāļauj būt bērnam

Īsi pirms svētkiem Izglītības un zinātnes ministrija apsvēra iespēju bērnus uz 1. klasi sūtīt jau sešu gadu vecumā. Tas, kā skaidroja izglītības ministre Dace Melbārde, nozīmētu sinhronizāciju ar pārējo Eiropas izglītības telpu, kur bērni skolas gaitas sāk sešu gadu vecumā. Tas nozīmētu iespēju skolu beigt gadu ātrāk – 18 gadus veci jaunieši nevis turpinātu mācības, bet studētu augstskolā vai iesaistītos darba tirgū. Politiķe apgalvoja, ka tas nodrošinātu vienu gadu ekonomijas. Vai patiesi viens gads no bērna dzīves ir to vērts?

Es pati to piedzīvoju – pārmaiņu laikus, kad skolas gaitas bija jāsāk sešu gadu vecumā. Valdība uztaisīja eksperimentu uz pāris gadiem, saprata, ka nav īsti labi, un atgriezās pie skolas gaitām no septiņu gadu vecuma. Protams, tagad mani tas absolūti neietekmē, jo vairs jau neatceros savas izjūtas, ejot pirmajā klasē. Vienu gan atminos – lasīšana uz ātrumu manī izraisīja vieglu paniku, jo īsti netiku visiem līdzi (tagad ar to nav problēmu – varu lasīt aumaļām). Pēc tā varu secināt, ka īsti gatava skolai vēl nebiju. Pagaidām jau tā ir tikai diskusija, vēl nekas nav izlemts. Bet šie ministres izteikumi izraisījuši viedokļu vētru arī sociālajos tīklos – vairums vecāku tomēr neatbalstītu šādu iniciatīvu.

Vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāja Inga Akmentiņa – Smildziņa norādīja: “Man reāli sāp sirds par to, ka, kolīdz mēs runājam par naudas ietaupīšanu, tā mēs ķeramies pie bērniem. Tas ir viens. Otrs – ja mēs sakām, ka tagad mēs pārkārtosim sistēmu un laidīsim sešgadniekus pirmajā klasē, tur nav iespējams ietaupīt naudu. Es vienkārši neredzu, kā var ietaupīt naudu uz šī rēķina. Es vienkārši neredzu. Tur mēs varam tikai sagandēt kaut ko vēl vairāk.”

Bērnam jāļauj būt bērnam. Sešu gadu vecumā reti kurš varētu koncentrēties 40 minūšu mācību stundai, atvilkt elpu starpbrīdī un atkal mierīgi sēdēt skolas solā, klausoties jaunāko mācību vielu. Man pašai mājās vasaru bauda piecgadnieks, kuram tūliņ apritēs seši, – un es nespēju iedomāties, ka viņš septembrī liktu uz pleciem skolas somu, lai dotos zinību pasaulē. Ne jau tāpēc, ka viņš kaut ko neprot, bet tamdēļ, ka nav vēl gatavs skolai. Tik vienkārši.

Tā jau ir – katrs bērns ir citādāks – cits arī septiņu gadu vecumā varbūt nav īsti gatavs koncentrēties mācībām. Man gan šķiet, ka ir labi, kā ir tagad, – lai jau bērni vēl apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes sešos gados. Ļausim bērniem izbaudīt bērnību!