Publikācijā “Šovasar – svētki neierastās vietās” nesen vēstījām par jaunumu – novada kultūras organizatoru ieceri šogad rīkot Jāņu ballīti Jāņkalniņā, kā arī citus vasaras pasākumus līdz šim neierastās vietās, tostarp dabā. Pēc šī raksta saņēmām kādas alūksnietes viedokli par to, vai paralēli šādai neapšaubāmi brīnišķīgai idejai paralēli padomāts arī par dabas aizsardzību. Lasītājai kā dabas mīļotājai pilsētas apkārtnē zināmas vietas, kur aug arī aizsargājamie augi, un satraukums šoreiz ir par naktsvijolēm. Vienlaikus viņa nenosauc šīs vietas, lai kādam nerastos vilinājums doties “medībās”.
“Alūksne neapšaubāmi ir sakopta un tīra pilsēta, tomēr rodas jautājums: vai Alūksnē ir speciālisti, kuri izvērtē reto un aizsargājamo augu atradnes pirms pļaušanas, krūmu izciršanas un tamlīdzīgi? Vai iespējams vairāk domāt par bioloģisko daudzveidību, lai saglabātu ne tikai sakoptu pilsētu, bet arī bagātu un dzīvu dabu?
Daudzviet pļavas un zaļās zonas tiek nopļautas ļoti īsi, nereti laikā, kad tajās zied dažādi savvaļas augi. Arī pavasarī ziedošie augi bieži vien nepaspēj ne noziedēt, ne izsēt sēklas. Rezultātā pazūd ne tikai ziedi, bet arī kukaiņiem, putniem un citiem dzīvniekiem nepieciešamā dzīves vide.
Piemēram, pie Mācītājmuižas vēl pagājušajā gadā auga meža tulpes. Šie augi ir reti un aizsargājami. Šogad pēc teritorijas sakopšanas darbiem lielākā daļa augu vairs nav atrodama, un palikuši vien daži ziedi. Ir ļoti skumji redzēt, kā izzūd tik skaisti un vērtīgi dabas stūrīši. Mācītāja kundze to pamatojusi, ka viņai esot bijis jāmaksā sods par to, ka nav savlaicīgi nopļāvusi “zāli”.
Tāpat daudzviet tiek izcirsti krūmi, tostarp, ievas, ceriņi – vietās, kur tie nevienam netraucē, kas kalpo par patvērumu putniem. Arī ezera krastos tiek izpļautas niedres un krūmāji, atstājot putnus bez ligzdošanas un slēpšanās vietām. Šādas teritorijas ir svarīgas ne tikai ainavai, bet arī vietējās faunas saglabāšanai,” pārdomās dalās alūksniete, aicinot arī atbildīgos dienestus par šo aizdomāties.
Vienlaikus viņa norāda, ka apstādījumu “mode” pašlaik nemaz neprasa tādus “upurus” – visu nolīdzināt kā futbollaukumā.
“Mūsdienās daudzviet Eiropā un arī Latvijā arvien vairāk tiek veidotas dabiskās pļavas, kurās aug vietējie augi un ziedi. Tās piesaista apputeksnētājus, veicina bioloģisko daudzveidību un rada pievilcīgu, dzīvīgu vidi. Tendence vairs nav nopļaut visu līdz kailai zemei, bet gan meklēt līdzsvaru starp sakoptību un dabas saglabāšanu,” pauž lasītāja.
Tuvojoties Jāņiem, viņai ir īpašs uztraukums par naktsvijolēm un to saglabāšanu nākamajām paaudzēm. “Alūksnē ir vietas, kur zied naktsvijoles – īpaši aizsargājami augi. Pagājušajā gadā vienā no naktsvijoļu augšanas vietām mamma redzēja cilvēkus, kuri bija saplūkuši veselus klēpjus ar šiem ziediem. Ieraugot, ka tiek pamanīti, viņi bēga un slēpās, acīmredzot apzinoties, ka rīkojas nepareizi,” stāsta mūsu lasītāja.
Smaržīgā naktsvijole
(Platanthera bifolia) ir īpaši aizsargājams augs. Tā ir Latvijas savvaļas orhideja, kas ierakstīta Sarkanajā grāmatā un ir aizsargājama saskaņā ar Latvijas likumdošanu.
Galvenie fakti par aizsardzību un ierobežojumiem:
●Aizliegts plūkt un iznīcināt: Savvaļas orhidejas ir aizliegts plūkt, izrakt ar visiem stādiem vai vākt to sēklas.
●Dzīvotņu saglabāšana: Auga izdzīvošanai ir vitāli svarīgas tā dabiskās dzīvotnes – mitras pļavas, mežmalas un krūmāji. To postīšana vai pārveidošana ir stingri ierobežota.
●Sods: Aizsargājamo augu lasīšana, pirkšana, pārdošana vai dzīvotņu postīšana ir administratīvi sodāma. Fiziskām personām naudas sods var būt līdz 700 eiro.
