Šajā ziemā gandrīz vai ik dienas redakcijā saņemam jautājumus par sniega tīrīšanas kārtību, par kaut kur neiztīrītām vai nenokaisītām ielām, par taciņām, ko greideri aizstūmuši un senioram tās jācenšas atrakt, vai citām ķibelēm, ko radījis sniegs vai dienestu iespējamās neizdarības. Paldies iedzīvotājiem par uzticību – kā allaž turpinām meklēt atbildes uz jūsu uzdotajiem jautājumiem. Skaidrs ir viens – ziema nav nekas negaidīts, un gan atbildīgajiem dienestiem un arī katram iedzīvotājam jābūt gatavam tās nestajiem izaicinājumiem.
Sniegs būtu jāizved un enerģija jātaupa
Redakcijā (pirms dažām dienām) vērsās alūksniete Aija Borovska, lai paustu savu viedokli par ziemas apstākļiem pilsētā. Aijas kundze sāka ar to, ka ir savas pilsētas patriote un parasti nevaimanā par nebūšanām, un pati cenšas tās izlabot, bet ar dažām savām pārdomām tomēr vēlas dalīties ar laikraksta lasītājiem un atbildīgajiem dienestiem.
Iedzīvotāja novērojusi, ka Helēnas ielas posmā no Ganību līdz Kārļa ielai automašīnām ir apgrūtinoša braukšana, jo sniega daudzuma dēļ ir gandrīz neiespējami apmainīties ar pretimbraucošo. “Trotuāri ir iztīrīti, bet ceļa braucamā daļa gan atstāta novārtā. Greiders strādā, bet nu jau tam vairs nav kur sniegu likt. Dzīvoju privātmājā, un sniegs, ko tīra ar transportu, man traucē, jo nav vairs, kur to bērt – tas jāliek uz ietves vai arī uz ceļa,” pārdomās dalās alūksniete. Viņas ieskatā, sniegs būtu jāizved, bet pagaidām tas tiek darīts tikai pilsētas centrā, un arī ne visur. Daudzviet neērtības radot arī pārāk lielie sniega vaļņi, kuriem ne pāri pārkāpt, ne apkārt apiet.
Turpinot sarunas par sniega radītajām neērtībām, viņā neizpratni rada situācija, ka sniegu krāj pilsētas centrā, redakcijas pakājē – uz Pils un Brūža ielu krustojuma. “Kāpēc to sniegu neved ārpus pilsētas teritorijas? Tas neizskatās estētiski. Protams, mīlu savu pilsētu, tikai izsaku savus novērojumus. Saprotu, ka ne vienmēr vainīga pašvaldība – daudz ko varam darīt paši, bet vai tiešām sniega kaudzei jābūt pašā pilsētas centrā?” viņa jautā.
Ir arī citi novērojumi. A. Borovska pamanījusi, ka pilsētā apgaismojums ieslēgts jau ap pulksten 17.30, un tas viņā rada izbrīnu – tumšo vakaru periods taču aiz muguras! “Domāju, apgaismojumu var ieslēgt vismaz 20 minūtes vēlāk, jo tā taču mēs ekonomētu. Noteikti, atbildīgie dienesti teiks – gaismu regulē automātiski, bet vai tiešām laternu apgaismojumu regulē no Briseles?” ar jautājumiem redakcijā vērsās A. Borovska.
Sniega kaudze netraucē
Alūksnes novada pašvaldības iestādes “Spodra” uzkopšanas darbu vadītājs Kaspars Alksnis uzsver, ka sniega kaudze pilsētas centrā pie ēkas Brūža ielā 1 netraucē satiksmei, tā ir nostāk no ielas un netraucē arī gājējiem. “Taupot degvielu un darbaspēku, sniega kaudzi izveidojām pilsētas robežās. Kaudze izveidota un izrakts tā, lai, izbraucot no Brūža uz Pils ielu un otrādi, būtu laba pārredzamība autovadītājiem. Ir paredzēts ar sniega pūtēju pārvietot arī sniegu Pils un Ganību ielas krustojumā, cik nu līdzekļi atļaus. Pašlaik mums ir maksimāli jātaupa. Svarīgākais, lai ceļi ir pārredzami, lai gājējiem ir ērta pārvietošanās,” viņš skaidro.
Pēc iedzīvotāju lūguma
Atbildot uz lasītājas jautājumu, kas saistīts ar apgaismojumu, iestādes “Spodra” būvinženiere Natālija Jaunzema stāsta, ka ielu laternām ir krēslas sensors, kas reaģē uz apgaismojuma līmeni konkrēti katrā dienā. Ir ieregulēts arī kompensācijas laiks, kas nozīmē, ka laternas nodziest 15 minūtes vēlāk no rītiem, nekā krēslas sensors noreaģē, un ieslēdzas 15 minūtes ātrāk. “Šis laiks katru dienu atšķiras – viss atkarīgs no tā, diena ir saulaina vai apmākusies. Kompensācijas laiks uzstādīts pēc iedzīvotāju lūguma – no rīta nedaudz ilgāk, kamēr bērni dodas uz skolu, un krēslas stundā lai ieslēdzas agrāk. Uzsvēršu, ka lielākā daļa laternu lampas ir LED, līdz ar to tas ir ekonomiski, jo ir daudz mazāks patēriņš,” skaidro N. Jaunzema.
