Reklāma

Lasītāji atminas Fēliksu Tontegodi


1996. GADS.
Edijs Gusts padalījās ar fotogrāfiju no personīgā albuma, kur jaunuzbūvētais džips fiksēts autoizstādē Rīgā 1996. gadā.
Foto: no personīgā albuma

“Alūksnes un Malienas Ziņas” šomēnes stāstīja par to, ka Alūksnes industriālā parka teritorijā Rūpniecības ielā pašlaik restaurē vienu no pirmajiem atjaunotās neatkarīgās Latvijas laikā Alūksnē būvētajiem automobiļiem un pirmo pilnpiedziņas auto Latvijas autobūves vēsturē, ko būvēja Fēlikss Tontegode. Leģendāro alūksnieti atminas daudzi, tādēļ pēc raksta saņēmām vairākas atsauksmes gan redakcijā, gan sociālajos tīklos.

Tehniskos džipa parametrus pēc publikācijas precizēja alūksnietis Māris Fausts un dalījās arī atmiņās: “Par šo autobūves pasākumu tolaik tika publicēti gan raksti, gan projekta skices, laikam vietējā avīzē. Bet, šķiet, visu nobremzēja finansiālas problēmas, iespējams, ka valdība nepiešķīra. Jā, VEF vietā tā Alūksnē būtu kolosāla ražotne. Un par Tontegodi – viņš Šļukumā noorganizēja automašīnu “VAZ” apkalpes servisu. Pats biju tur vairākas reizes saistībā ar žiguļa apkopi un remontu. Jāsaka, patīkams un ļoti pretimnākošs, izpalīdzīgs cilvēks. Pie viņa varēja sarunāt un dabūt daudzas tolaik deficītas žiguļu detaļas, kas citos servisos bija grūti pieejamas, tādi bija laiki.”

Alūksniete, novadpētniecības entuziaste Anita Rozniece mums raksta: “Es atceros, kā Fēlikss, kā slavenais Bonds ar savu īpatnējo mašīnu traucās pa Pils ielu. Tā banka Palmu mājā bija viņam. To gan labāk pastāstīs Andris Grūbe. Viņa tēvs gribēja Lāzberģa pili atjaunot. Tas viss ir tā laika avīzēs! Par Tontegodi bija daudz leģendu.”

Alūksnietis Salvis Orlovs atminas, ka F. Tontegodem deviņdesmitajos bija autosalons Gulbenes ielā, tagadējā mēbeļu veikala telpās, savukārt alūksnietei Janai Zilkalnei ar džipu būvnieka vārdu saistās māja pilsētas centrā, kura nesen atjaunota.

“Esmu dzirdējis šo vārdu. Manuprāt, deviņdesmitie gadi ir visinteresantākais laiks. Bija daudz kas labs no veciem laikiem un daudz interesantu inovāciju, kas uzlaboja dzīvi. Man toreiz šķita, ka tā laika uzņēmējdarbības vides skarbums ir ok un tam tā jābūt, gudrākais ir viltīgākais, un nemitīgs risks ir norma. Ir cilvēki, kuri skumst pēc padomju laikiem. Man pietrūkst deviņdesmito gadu vidus. Tas bija laiks, kad valsts vēl nepaguva noregulēt visas nozares, un radošiem cilvēkiem bija vislielākā rīcības brīvība,” raksta alūksnietis Pāvels Melnis.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru