Ieva Pētersone
Ir silts jūlija rīts pirms Annu dienas, kad mani sagaida ANNAS pagasts. Kā jau svētdienā, tikai reta mašīna aizbrauc, un vientuļš gājējs aiziet pa ceļu. Gluži pamestība te nav, darba dienās var apmeklēt Sporta centru, INFO centru, bibliotēku, kultūras namu. Ir āra trenažieri. Ir savs veikals. Bet visvairāk mani iepriecina aka, spainis tā vien aicina, lai eju padzerties. Domās laipni atsaku jo laiks ir ierobežots un maniem ceļabiedriem, tāpat kā man jābrauc tālāk. Aizeju līdz skolai, nams veltīgi gaida bērnus, diemžēl tāds ir šodienas lauku skolu liktenis. Tālumā zeltaini tīrumi, druvas briest. Dārzos ābeles auklē šī gadu ražu, rudenī būs daudz vācamā, kaut tikai varētu pārstrādāt? bet gan jau katrs saimnieks pats zinās kur likt ābolus, mierinu sevi ar domu un pievēršos vēl zaļajiem bērziem un flokšiem, kuri padevušies ļoti krāšņi. Vēl iemūžinu kādus acij tīkamus skatus, kad šoferis jau aicina braukt tālāk. Es nezinu, cik Annas pagastā dzīvo Annas, bet sveicienu no šī brauciena Annas dienā – 26. jūlijā nesu no Annas pagasta, kā arī veltījumu visām Annām.
Kad jūlijs ir pilnbriedā savā un dārzeņus grozā vāc.
Nāk Anna no aizmūžu laikiem
Un sveicienus visiem māj.
Anna- praviete senā,
Anna nes saimnieces godu.
Ar Annu aizsākas burtiņš, pirmais ābecē lasāms.
Anna ar Jūlija sauli
Druvām briedumu sviež.
Anna no mūžseniem laikiem
Mājā svētību vieš.
Teksts un foto: Ieva Pētersone
Reklāma