Labdien,
mani sauc Gita. Es esmu Artūra mamma. Gribu pastāstīt Jums mana bērna smago
dzīves stāstu. Pastāstīt un lūgt palīdzību. Mans dēls Artūrs ir smagi slims.
Viņam ir bērnu cerebrālā trieka, multisistēmiskā deģenerācija, izteikta
tetraparēze un simptomātiska epilepsija. Jebkurā brīdī manam puikam var notikt
epilepsijas lēkme, savukārt pārvietoties viņš var tikai invalīdu ratiņos. Viņš
visu laiku klepo, un plaušās krājas gļotas, kas ir kaitīgas veselībai.
Iedomājieties, cik grūti klājas manam mazulim! Un cik smagi ir man –
noskatīties, kā cieš mans bērns. Lai mans bērniņš dzīvotu, viņam ir regulāri
nepieciešama specializētā pārtika, kas maksā pārāk lielu naudu manam maciņam.
Turklāt Artūram ir vajadzīga specializētā pretizgulējumu gulta ar matraci un
speciālie vasaras invalīdu ratiņi. Tas viss maksā 7811,08 EUR. Tāpēc es vēršos
pie Jums ar palīdzības lūgumu – nepametiet mūs vienus nelaimē!
Viss sākās ar mazuļa piedzimšanu. Pirmos sešus
mēnešus mans puika gulēja nekustīgs. Man kā mātei bija neizturami smagi uz to
noskatīties un pārciest. Tikai pēc sešiem mēnešiem mūsu ģimenes ārsts nosūtīja
mūs pie neirologa, no kurienes mēs jau devāmies uz Bērnu klīnisko universitātes
slimnīcu Rīgā. Pēc divām izmeklējumu nedēļām tur, izgājuši dažādas analīzes,
mēs uzzinājām, ka manam dēlam ir epilepsija. Mēs nekavējoties bijām uzsākuši
cīņu ar šo slimību: sākām lietot medikamentus un veikt regulāras
elektroencefalogrammas, lai sekotu līdzi mana dēla stāvoklim. Ņemot vērā, ka
lēkmes var notikt ne tikai dienas laikā, bet arī miegā, mēs izgājām arī EEG
seansus miegā. Pēc izmeklējumu rezultātiem nācās palielināt
medikamentu devas manam mazulim. Es biju apņēmības pilna nekad nepadoties un
cīnīties ar šo slimību, līdz mans dēls būs vesels un no epilepsijas nebūs ne
miņas! Kad ar lēkmēm tikām galā un tās vairs neparādījās divu gadu laikā,
šķita, ka var uzelpot mierīgi. Bet nē. 2014. gada februārī Artūrs saslima ar
plaušu karsoni. Manu dēlu nogādāja uz Cēsu slimnīcu, no kurienes viņš tika
izrakstīts pēc 3 nedēļām. Bet tas nebija vienīgais gadījums, un atkārtots
plaušu karsonis notika jau rudenī. Tad jau slimība bija daudz smagāka – bija
spēcīgs klepus un temperatūra. Es biju ļoti satraukusies visu laiku! Mēs
devāmies uz Valmieras slimnīcu, no kurienes atgriezāmies pēc 8 dienām. Šķita, ka
Arturs tagad ir vesels, bet tomēr vēl nē.
Septembra vidū viņam atkal pacēlās ļoti augsta
temperatūra – pie 39 grādiem, un mans dēliņš bija viss karsts! Turklāt viņam
visu laiku bija mitrs klepus. Un mēs atkal devāmies uz Cēsu slimnīcu. Tur mans
dēliņš bija pieslēgts sistēmai un ārsti uzsāka cīņu ar augsto temperatūru.
Klepus drīz vien palika sauss, bet citu izmaiņu nebija. Klepus nebija
mazinājies, un tepmeratūra turējās pie 38-39 grādiem. Kad klepus vēl
pastiprinājās, manam mazajam palika pavisam slikti. Un viņu nosūtīja uz
reanimāciju. Pēc dažām dienām no Cēsīm viņu pārveda uz Rīgas slimnīcas
reanimācijas nodaļu. Vēl pēc piecām dienām viņam veica operāciju – gļotas,
kuras bija krājušās viņa plaušās, sāka strutot. Man nebija miera. Par ko mans
dēls ir pelnījis tādas mokas!? Desmit dienas, ko Artūrs bija reanimācijā, viņu
baroja ar speciālo pārtiku Nutrison, kuru ievadīja caur zondi. Tagad šis
maisījums ir mana dēliņa ikdienas pārtika, bet tā ļoti dārgi maksā. Es nevaru
izglābt savu dēlu viena pati. No visas sirds lūdzu Jūs palīdzēt manam dēlam!
Pēc reanimācijas mēs atgriezāmies mājās. Un
pēc dažām dienām Artūram atkal parādījās problēmas ar plaušām – viņam bija
smagi elpot. Un atkal mēs nonācām slimnīcā. Šoreiz mūs nosūtīja uz
pulmonoloģijas nodaļu. Tad ārsts man teica, ka manu mazuli nedrīkst barot ar
karotīti, jo viņam ir grūtības ar norīšanu, kā dēļ ēdiens iekļūst elpceļos. Tas
rada atkārtotus iekaisuma riskus, kuri var novest pie skābekļa līmeņa krišanās
asinīs. Tādēļ turpmāk Artūrs ir jābaro tikai ar specializēto pārtiku Nutrison
caur zondi, ko viņam ievietos 23. novembrī. Es negrasos padoties. Mans dēls ir
smagi slims, bet es darīšu visu, lai viņam kļūtu labāk. Es ļoti lūdzu Jūs
nepalikt vienaldzīgiem pret mana puikas likteni! Palīdziet mums, lūdzu Jūs!
Manam
dēliņam ir vajadzīga ne tikai specializētā pārtika. Viņam ir nepieciešams arī
skābekļa koncentrators, bez kura viņš būs pastāvīgās briesmās skābekļa trūkuma
dēļ. Turklāt mans puika var pārvietoties tikai invalīdu ratiņos, un viņam ir
ļoti vajadzīga speciālā gulta ar pretizgulējumu matraci. Tas viss maksā ļoti
daudz naudas. Es lūdzu Jūs – glābiet manu bērnu! No visas sirds Jūs lūdzu.
Ziedojumu tālruņi: 90006881 (maksa par zvanu – 1,42 EUR) un 90006771 (maksa par zvanu –
7,11 EUR).
Jūs varat palīdzēt Artūram arī ziedojot
jebkuru Jums pieļaujamu summu ar bankas pārskaitījumu, ierakstot maksājuma
mērķī: „Veselības fonds: Artūrs Pelše».
Rekvizīti:
Nosaukums:
Biedrība “Latvijas Labdaru Asociācija
Labdaris.lv”
Reg. Nr: 40008173130
Jur. adrese: Akadēmijas laukums 1- 1011, Rīga, LV-1050
-SWEDBANK- Swift: HABALV22
LV43HABA0551037990069
-CITADELE- Swift: PARXLV22
LV79PARX0016130480002
Paypal paypal@varonis.lv
blago@varonis.lv
(+371) 27031058
